6. jūnijā pulksten 10.30 Skrīveru zinātnes centrā interesentiem demonstrēs jaunāko selekcionāru devumu, šķirņu klāstu, kas te izveidots, un runās par problēmām un pieredzi sēklaudzēšanā.
6. jūnijā pulksten 10.30 Skrīveru zinātnes centrā interesentiem demonstrēs jaunāko selekcionāru devumu, šķirņu klāstu, kas te izveidots, un runās par problēmām un pieredzi sēklaudzēšanā.
Par tradīciju kļuvušas Lauku dienas Skrīveru zinātnes centrā, kad pirms lopbarības gatavošanas sākuma pie mums ciemos ierodas tuvi un tāli lauksaimnieki: gan tie, kuri nodarbojas ar daudzgadīgo zālaugu sēklaudzēšanu, gan tie, kurus interesē kvalitatīvas un augstražīgas lopbarības ražošanai piemērotas jaunās tauriņziežu un stiebrzāļu šķirnes.
Šopavasar augu veģetācija sākās divas nedēļas agrāk nekā parasti — jau aprīļa pirmajā dekādē. Aprīlī bija saulainas, siltas un sausas dienas, vēsas naktis un neliels nokrišņu daudzums. Tāds pats laiks turpinājās arī maijā, tādēļ lielākajā Latvijas daļā lauku darbi un arī augu veģetācija noritēja strauji. Dažos rajonos nokrišņu trūkuma dēļ augsnei nepietika mitruma, un caurlaidīgākās augsnēs daudzgadīgie zālaugi jau sāka vīst. Taču pēc auglīgā lietus maija vidū daba atdzīvojās, un augi sāka strauji augt un attīstīties.
Neparasti agri sākās ganību sezona: jau maija pirmajās dienās liellopu ganāmpulki varēja plūkt svaigo pavasara zelmeni.
Šādos laika apstākļos arī lopbarības gatavošana jāsāk ievērojami agrāk nekā parasti. Nedrīkst kavēties, jo jau maija vidū sāka plaukt agrīnākās stiebrzāles: sarkanā auzene, aitu auzene, savas ziedu skaras atklājusi arī kamolzāle. Lai iegūtu augstvērtīgu lopbarību, kavēties to novākt nedrīkst. Ātraudzīgās lucernas šķirnes maija vidū bija sasniegušas ap 70 cm garumu, bet jau 25. maijā sākusies pumpurošanas fāze agrajām āboliņa šķirnēm un arī lucernai. Austrumu galega šajā laikā jau ir pilnos ziedos un sasniegusi 140 cm garumu, dažviet tā lopbarībai jau novākta. Lopbarības gatavošanas sezona ir sākusies.
