Herefordšīrā mums laimējas satikt fermeri, kuru var dēvēt par sava darba fanātiķi.
11. turpinājums.
Herefordšīrā mums laimējas satikt fermeri, kuru var dēvēt par sava darba fanātiķi. Runājoties ar Maiklu Deivu, šķiet, ka viņš savus lopiņus gandrīz vai dievina. Emocionāls, atklāts cilvēks, ne vēsts no britu klasiskās atturības un konservatīvisma. Kārtējais pierādījums tam, ka nav svarīga tava nacionālā piederība un valsts, kurā dzīvo, bet gan tava cilvēciskā būtība.
Piedzimušos bullīšus nošauj
Līdz Maikla kunga fermai lopu mutes un nagu sērga nenonāca, un lopus izkaut nenācās. Nezinu, kā viņš to pārdzīvotu… Toties Jakobi jeb govju trakuma slimības laikā tūlīt pēc piedzimšanas nācies nošaut bullīšus, jo pēc liellopa gaļas neesot bijis pieprasījuma.
Tagad pieprasījums atkal pieaug, un bullīšus vairs nešauj. “Makdonalda” ātrās ēdināšanas uzņēmumi labprāt uzpērk ‘Frīzen’ šķirnes liellopu gaļu burgeriem.
Katram teliņam sava mājiņa
Šajā fermā redzējām, kā realitātē izpaužas Eiropas Savienības prasība turēt teļus piesietus un nodrošināt katram jaunlopam atsevišķu mitekli. Teliņiem ir savas būdiņas, un pie govīm viņi netiek.
Maikls labprāt stāsta, ka šajā fermā saimnieko jau 30 gadu. Šobrīd viņa ģimenes pārziņā ir 130 govju, kuras slauc trīs reizes dienā. Ar visiem darbiem tiek galā tikai trīs cilvēki — viens pilna laika strādnieks un vēl divi, kuri nāk palīgā vakaros.
Laukus atmatā neatstās
Ko tad īsti Maikls Deivs ir ieguvis no Eiropas Savienības? Kaut ko jau saņēmis, bet tikai pašā sākumā — lauku meliorācijai, būvēm. Pēdējos divdesmit gados viņš neesot saņēmis neko, lai gan prasījis. Maikls atklāti atzīst: saņemtu tad, ja laukus atstātu atmatā vai audzētu īpašu zāli kurināšanai. Bet viņš nekad tā nedarīšot, jo tur lopus un ražo pienu, strādā ar aizrautību un prieku.
Lai izput tā Eiropas Savienības nauda! Vienīgās subsīdijas, ko viņš saņem, esot par žogu kopšanu… Pat savu lopu mēslus nedrīkstot likt uz lauka — Eiropa neļauj! Vienīgā mēslošana: audzēt āboliņu un ieart to augsnē.
Maikls atzinīgi vērtē iesaistīšanos fermeru arodbiedrībā. Ar tās starpniecību varot lētāk nekā privātajās kompānijās apdrošināt laukus, ēkas, lopus. Ja esi apdrošināts, tomēr drošāk.
Kādu padomu Maikls dotu Latvijas zemniekiem? Palikt ārpus Eiropas Savienības, jo Latvijas lats, tāpat kā Lielbritānijas sterliņu mārciņa, ir stipra un stabila nauda. Ne jau tikai konservatīvisma dēļ briti negrib pievienoties eiro zonai.
Tirgus miniatūrā
Dārzeņaudzētāja Saimona Stīla mazajā veikaliņā smaržo pēc svaigiem zaļumiem — īsts tirgus miniatūrā, kaut gan ir tikai marts. Šī vīra darbošanās un mēģinājumi tikt pie turības ļoti atgādina daudzu Latvijas zemnieku pūliņus.
Zemes Stīliem nav daudz — tikai 11 hektāru. Tieši tikpat gadu viņš mēģina attīstīt savu mazo biznesu. Sākumā, tāpat kā visi, dārzeņus audzējis tradicionāli un pārdevis vairumtirdzniecībā. Kaut arī rāvies melnās miesās, neko nepelnījis. Īsts verga darbs par vēdera tiesu.
Aiz letes pats
Pirms pieciem gadiem Saimons nolēmis — kaut kas jāmaina — un sācis audzēt ekoloģiski tīrus dārzeņus, pārdodot tos vietējos tirgos. Lai daļu ienākumu nevajadzētu atdot starpniekiem, Saimons izaudzēto pārdod pats. Un viņam tas patīk, jo tā ik reizi personiski tiecies ar klientu, aprunājies, uzzini, kas viņam patīk un ko vēl vajadzētu audzēt.
Tā nu katru svētdienu Saimons Stīls sastopams Kembridžas tirgū, kur viņu jau gaida pastāvīgie klienti. Divos gados viņš neesot izlaidis nevienu svētdienu. Viņš pat negrib paplašināt dārzeņu audzēšanas platības, jo tad visu pats pārdot nevarētu, bet vīram tā patīk tiešais kontakts ar cilvēkiem.
Turpmāk vēl
