Katru reizi, kad lasu ziņās, vai savām acīm redzu uz ceļa avāriju, man gribas zināt, kāpēc tā notika, un ko vajadzētu darīt, lai ar mani neatgadītos līdzīga liksta. Izrādās, ka visus šos gadus tas nemaz neinteresēja ne Valsts policiju, ne Ceļu satiksmes un drošības departamentu (CSDD). Tikai šogad, vairāk kā trīsdesmit gadu pēc valsts atjaunošanas, atbildīgās iestādes pēkšņi attapušās, ka tomēr vajadzētu analizēt, pagaidām gan tikai tās avārijas, kurās ir bojāgājušie. Esmu lasījis, ka padziļinātu negadījumu analīzi veic Skandināvijas valstīs. Nezinu, vai joprojām, bet senāk autobūves uzņēmums “Volvo” izbrauca uz katru avāriju, kurā bija iesaistīta viņu ražotā mašīna, un veica neatkarīgu ekspertīzi, lai uzlabotu savu autovadītāju un pasažieru drošību. CSDD pašlaik runā par iespēju izstrādāt tā saukto pilotprojektu, tātad līdz galam un nopietni šo ieceri vēl nerealizēs. Kā jau kārtīgai postpadomju valstij pienākas, pie mums darbojas tikai sodu sistēma. Nevis analīze, cēloņu novēršana, saruna ar sabiedrību. Starp citu, šajā nedēļā sodu par braukšanas ātruma pārsniegšanu dubultoja. Nozares eksperti runā par tā sauktajām mīklainajām avārijām, kad, piemēram, mašīna braukusi pa taisnu ceļu, kaut kāda iemesla dēļ nobraukusi no tā, apgāzusies un vadītājs gājis bojā. Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem piesauc nogurumu. No pagātnes atceros gadījumu, kad tā notika ar manu kursabiedreni, kura neizgulējusies brauca pa Bauskas šoseju. Toreiz tikai runāja, ka iemesls ir miega bads. Jaunā sistēma, kuru plāno šogad ieviest CSDD, meklētu atbildes.
Manuprāt, vēl viens acīmredzams iemels, kādēļ šoferi novērš uzmanību no ceļa, ir moderno mašīnu vadības paneļa aprīkojums. Ja senāk “pulksteņos” bija tikai ātrums un dzinēja kloķvārpstas apgriezieni, mūsdienās vadītāja priekšā ir vārda tiešā nozīmē datora ekrāns. Man šķiet smieklīgs aizliegums lietot telefonu, braucot pie stūres, jo bez tā mašīnā ir daudz citu uzmanību novērsošu funkciju.
Vai tik svarīga nodarbe, kā negadījumu analīze līdz šim nenotika naudas trūkuma dēļ? Pat neesot ekspertam skaidrs, ka tas nav iemesls. Runa ir tikai par nevēlēšanos, vienaldzību. Vieglāk ir atķeksēt atbilstošu pārkāpumu jau gatavā veidlapā, piemēram, pārsniegts braukšanas ātrums, un ar to lieta slēgta. Veidlapā esot arī papildu iespēja “cits iemesls”. Tajā nonāk visas tās avārijas, kurām ātra un loģiska izskaidrojuma nav.
Vai šādai, dziļai notikuma analīzei būs jēga? Ja pie teikšanas būs ieinteresēts cilvēks, kurš amatā ne algas dēļ, bet aiz pārliecības, braukšana kļūtu drošāka. Lai ideju īstenotu līdz galam, vēl jācīnās ar pašu izveidoto birokrātiju, personas datu aizsardzību, tiesu sistēmu.
Reklāma