Par spīti siltajam laikam, dārza darbiem un Vasarsvētkiem aizvadītajā nedēļā Latvijā diemžēl bija lielāki un mazāki skandāli.
Par spīti siltajam laikam, dārza darbiem un Vasarsvētkiem aizvadītajā nedēļā Latvijā diemžēl bija lielāki un mazāki skandāli.
Viens no pēdējo nedēļu galvenajiem notikumiem — hokejs. Pēc ne pārāk spožā mūsu valsts hokejistu starta pasaules čempionātā Zviedrijā pašu mājās nu rit vēl neveiksmīgākas, ar dārgu lielas hokeja halles celtniecību saistītas “ēnu spēles”. Notiekošā fabula īsa un skaidra: 2006. gada pasaules hokeja čempionāts notiks Latvijā, ja vien līdz nākamā gada aprīlim, kad izšķirsies “būt” vai “nebūt”, mēs veiksim visus nepieciešamos priekšdarbus, tajā skaitā sāksim pasaules līmenim atbilstošas ledushalles celtniecību. Objekta celtniecības izmaksas diezgan astronomiskas — ap 400 miljoniem dolāru, ko projektā gatava ieguldīt ārvalstu kompānija “IMS Studio 6”. Kādēļ tieši šī firma? Tā lēmusi rīcības komiteja un Latvijas hokeja federācija, slepenībā izskatot vairāku investoru piedāvājumus. Jauki, skaisti — ārzemnieki būvēs, paši par to miljonus maksādami, bet latviešiem atliks tik vien darba, kā priecāties un ar vareno celtni visai pasaulei lielīties!
Nelaime vien tā, ka prieki var izrādīties pāragri un, pasarg Dievs, pat pārvērsties kaunpilnā pazemojumā visas pasaules priekšā. Iemesls — potenciālā investora ne pārāk labā reputācija. Tātad nav garantijas, ka 400 miljonu vērtais projekts neizgāžas kā veca sēta, tāpat kā pārliecības, ka čempionāta diena nepienāks vien pie izraktas būvbedres vai ielietiem pamatiem vietā, kur jābūt varenajai celtnei. Starp citu, ekspluatācijā halle jānodod ne vēlāk kā 2005. gada otrajā pusē, tas ir, pusgadu pirms čempionāta.
Ko darīt? Varam riskēt un četrus gadus cerēt, ka viss tomēr izdosies un ka halles projektu nepiemeklēs “gaismas pils” — Nacionālās bibliotēkas — liktenis, par kuru spriež gadiem, bet vezums uz priekšu tā arī nekust. Izskatās, ka projektu virzošie Latvijas puses pārstāvji — rīcības komiteja Ministru prezidentu Andri Bērziņu un Latvijas hokeja federācijas šefu Kirovu Lipmanu priekšgalā — ar savas valsts godu un naudu bija gatavi riskēt, aci nepamirkšķinot. Ne velti sabiedrībā baumo, ka rīcības komiteja ar “IMS Studio 6” jau sen noslēgusi sadarbības protokolu no sērijas “es tev, tu man”. Premjers to gan noliedz, bet nav jau dūmu bez uguns. Tikai sabiedrības skaļā iejaukšanās projektu apturēja. Nu Bērziņam jātaisnojas, ka viņš neko nav zinājis. Varbūt beidzot pienācis laiks kaut vienā miljonus vērtā projektā sarīkot atklātu, godīgu konkursu un pretendentus izvērtēt, neslēpjoties aiz “top secret” (īpaši slepeni) maskas.
Kādu ceļu izvēlēsies rīcības komiteja, drīz redzēsim, tomēr viens jau tagad skaidrs: vārdi “Latvija” un “hokejs” vēl ilgi būs cieši saistīti. Par hokeja spēlētāju lielvalsti nekļuvām, būsim vismaz aktīvāko līdzjutēju un hokejhalles skandāla zeme.
Mēs mākam strādāt, ja gribam — aizvadītajā nedēļā pierādīja Kontrabandas apkarošanas centra un Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki, kādā noliktavā Rīgā atklājot valstī nelegāli ievestas gaļas kravas vairāk nekā pusmiljona latu vērtībā. Tā ir lielākā nelegālas gaļas noliktava, ko kontrabandas apkarotājiem izdevies atklāt un, kā liecina pirmie izmeklēšanas rezultāti, atrastais gaļas krājums nebūt nav pirmās nelegāli ievestās kravas. Pagrīdes noliktava Rīgas Mangaļsalā netraucēti darbojusies vismaz pusotru gadu. Ar šausmām var lēst, cik desmitiem un simtiem tonnu gaļas pārbaudes caur to nonākušas Latvijas tirgū, tātad mūsu pannā vai zupaskatlā. Turklāt bez jebkādas pārbaudes laikā, kad pasaulē plosās dažādas govju un cūku slimības, kuras pat izraisa cilvēka nāvi. Nav arī pārliecības par šādas gaļas uzglabāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu. Reiz Vācijā redzēju, kā mazgā sūtīšanai uz Krieviju paredzētu gaļas kravu pēc tam, kad to bija “apciemojis” lielu, zaļu mušu mākonis… Kur garantija, ka kontrabandas gaļa nav tieši no tādām kravām?
Tajā pašā laikā mūsmāju zemniekiem izaudzētos lopus nav kur realizēt. Par to pirms pāris nedēļām “Staburagam” satraukts ziņoja arī kāds lopu uzpircēju starpnieks, bažīdamies, ka uzpircēji buļļus un cūkas nepieņem, jo tirgus pilns ar lētu, nezināmas izcelsmes gaļu. Diemžēl nav pārliecības, ka situācija uzlabosies, jo Mangaļsalas noliktava valstī noteikti nav vienīgā. To atklāja, bet vēl jau ir arī citas, rūpīgāk noslēptas, no kurām kontrabandas prece netraucēti var plūst Latvijas tirgū. Vēl jo vairāk tādēļ, ka “kreisās” gaļas īpašniekus likumsargiem atrast nav izdevies.
Tik vērienīgā kontrabandas ievešana noteikti nav notikusi bez kādu dienestu, ticamāk, robežsardzes vai muitas atbalsta. Arī muitniekiem un robežsargiem gribas labi dzīvot — celt lepnu villu, braukt jaunā automašīnā un pusdienās ēst kaut vai kontrabandas cūkgaļas cepeti. To izdarīt pavisam vienkārši: sagaidi zibeni, kas iespers novērošanas kamerās, tad arī pats aizver acis un neredzi, kā par robežu iebrauc kravas ar gaļu.
Cīnīties pret šādiem muitniekiem, robežsargiem un citām negodīgām personām sola jaunizveidotais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tam gan vēl nav vadītāja, taču tāds drīz būšot — jau esot vairākas nopietnas kandidatūras. Kandidatūras ir, bet konkursa nav. Gluži kā ar hokeja halles celtniecību.
Arvien jūtamāka Saeimas vēlēšanu tuvošanās — masu informācijas līdzekļos parādās politiskās reklāmas, politiķi pēkšņi “atceras” ka Latvijā bez Rīgas ir arī citas apdzīvotas vietas, bet potenciālais vēlētājs neziņā rausta plecus, par ko balsot. Ironiski un ar smaidu ūsās vēlēšanu tēmai pievērsušies Nacionālā teātra izrādes “Žurka Kornēlija glābj Latviju” varoņi. Lieliski atainojot Latvijas politiķu vidū valdošos ķīviņus, nesaskaņas un portfeļu dalīšanu, aktieri skatītājus pozitīvi spēj uzlādēt ilgam laikam. Ja iespējams, apmeklējiet šo izrādi, nenožēlosiet!
