17. maijā Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika konkurss “Dziesma Aizkrauklei”, kurā noteica, kura dziesma kļūs par pilsētas himnu.
17. maijā Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika konkurss “Dziesma Aizkrauklei”, kurā noteica, kura dziesma kļūs par pilsētas himnu. Par Aizkraukles pilsētas himnu atzīta dziesma “Manai Aizkrauklei”, kuras vārdu un mūzikas autors ir mūziķis Jānis Ostrovskis.
Pirms diviem mēnešiem Aizkraukles novada dome izsludināja konkursu par Aizkraukles himnu, kuras pirmatskaņojums būs pilsētas svētkos šīgada jūlija sākumā. Svētki būs veltīti Aizkraukles 35. jubilejai, un himna tai būs vislabākā dāvana dzimšanas dienā.
Uzvarētāju noteica skatītāji un ekspertu komisija — Vilnis Plūme, Aina Podvinska, Juris Benjavs, Zaiga Barone, Silvija Tomaševska un Agnese Rozenbauma.
Konkursam pieteica deviņas dziesmas. Mūzikas un vārdu autori bija gan jauni, gan arī cilvēki jau gados. Galvenokārt aizkrauklieši — Alīna Zīlmane, Ksenija Zelmene, Naula Dzirkale, Ivars Lauberts, Biruta Irbe, Arta Gūtmane, Jānis Melngailis, Jānis Ostrovskis un jaunieši no grupas “Abattoir”. Bija arī konkursanti, kuri izmantoja citu autoru darbu. Jānis Melngailis savā dziesmā izmantoja Aspazijas vārdus, Naulas Dzirkales dzejolim “Manai pilsētai” mūziku sacerēja Aleksandrs Jasjukevičs no Alūksnes. Ksenija Zelmene dziesmā “Tēvzemei” izvēlējusies Maskavā dzīvojošā Alberta Kraņevska vārdus.
Patīkams pārsteigums bija Aizkraukles pilsētas kultūras nama pensionāru ansambļa krievu grupas dziedātā dziesma “Mūsu pilsēta Aizkraukle”, kurai vārdus rakstījusi Taisija Šermere, bet mūziku — Helena Arijansa. Izrādās, dziesma sarakstīta jau 1987. gada 16. janvārī — pilsētas 20. jubilejā.
Visas dziesmas izpelnījās publikas atzinību, tomēr dažiem autoriem vairāk vajadzēja padomāt par himnas izpildījumu. Vislabāk sagatavotais priekšnesums noteikti bija uzvarētājam Jānim Ostrovskim. Viņš dziesmu izpildīt aicināja Aizkraukles bērnu un jauniešu centra popgrupu un Skrīveru mūzikas skolas kori.
Solo dziedāja Rīgas Doma kora skolas audzēknis Krišjānis Kalvāns un Aizkraukles pilsētas kultūras nama jauktā vokālā ansambļa dalībnieks Vilnis Laizāns.
Pirmo reizi klausītāji himnas melodiju dzirdēja 1999. gadā skaistumkonkursā Aizkrauklē. Jānis to rakstīja kā konkursa noslēguma dziesmu, bija arī vārdi. Mūzika pilnveidota un piemērota himnai, vadoties pēc šādas dziesmas struktūras un uzbūves. Radošā grupa, ko Jānis Ostrovskis pulcēja ap sevi pirms konkursa, palīdzēja atrast piemērotākos vārdus himnai, Jānis tos vēlāk tikai salicis kopā. Pēkšņi kādā naktī pamodies un sapratis, ka dziesmai vajag arī trešo pantu, un tūlīt tas arī radies.
Jautājām autoram, kādas sajūtas pārņēmušas, kad uzzinājis — viņa dziesma kļuvusi par himnu. Jānis Ostrovskis atzina, ka ir gandarīts.
Konkursa noslēgumā visi dziesmu autori saņēma laba vēlējumus, krūzītes ar pilsētas simboliku, bet uzvarētājs Jānis Ostrovskis arī 50 latu naudas balvu.
Daudzi skatītāji pēc pasākuma gan atzina, ka sarīkojums licies pārāk trūcīgs. Prēmija cilvēkam, kurš pilsētai radījis nezūdošu vērtību, noteikti varēja būt lielāka. Rīkojot citus, mazāk nozīmīgus pasākumus, palīdzību lūdz sponsoriem. Tā vajadzējis rīkoties arī šoreiz, lai konkursa dalībniekiem varētu pasniegt dāvanas un ziedu pušķus. Daudzi pasākumu neapmeklēja arī diezgan lielās ieejas maksas dēļ — Ls 1,50. Aizkraukles novada dome šī pasākuma rīkošanai piešķīra vairāk nekā simt latu, un arī izpildītāji dziedāja bez maksas. Kāpēc bija jāpērk tik dārga biļete?
