Sestdien Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” notika 9. amatnieku svētki “Kurpnieku amata goda diena”, kurā piedalījās ne tikai šī aroda veicēji, bet arī mākslinieki, audēji, pinēji un rotkaļi.
Sestdien Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” notika 9. amatnieku svētki “Kurpnieku amata goda diena”, kurā piedalījās ne tikai šī aroda veicēji, bet arī mākslinieki, audēji, pinēji un rotkaļi.
Amatnieku svētkos “Kalna Ziedu” sētā mudžēt mudžēja — daudzi Starptautiskajā muzeju dienā sveica muzeja darbiniekus, rokdarbnieču darinājumi rotāja gan zālāju, gan ziedošos ceriņkrūmus. Muzeja plašajā pagalmā savus izstrādājumus piedāvāja vairāki amatnieki, skanēja čigānu mūzika, jaunieši dejoja, aizkrauklieši baudīja mākslu — apbrīnoja izstādes un amatnieku darbus.
Rotkalis — tautas daiļamata meistars Pāvils Šteinbrehts no Jūrmalas — muzejam dāvināja sava vectēva kurpnieka naža spalu. Viņu dzimtā godā turēts kurpnieka un rotkaļa arods.
Kurpnieku jauno plejādi pārstāvēja Rīgas 34. arodvidusskolas skolotājs Juris Māzers, kura darbastāžs skolā jau 38 gadi, ar diviem audzēkņiem — Romānu Ogurcovu un sunākstieti Aleksandru Ņefedovu.
— Šogad Rīgas 34. arodvidusskolu beigs 20 kurpnieku, un šis ir pēdējais izlaidums manā ilgajā pasniedzēja darbā, jo kurpnieku kursa skolā vairāk nebūs. Lai Latvija ar laiku, kad vecie meistari aizies pensijā, pilnībā nepaliktu bez kurpniekmeistariem, esam nolēmuši organizēt trīs mēnešu maksas kursus “Apavu remonts”. Mācības notiks latviešu un krievu valodā, ir dienesta viesnīca. Var pieteikties pa tālruni 7532416. Kursi nebūs dārgi, tāpēc tos varētu apmeklēt arī tādi cilvēki, kuriem šobrīd nav darba, — stāsta Rīgas 34. arodvidusskolas pasniedzējs Juris Māzers.
Skolotājs atceras, kad padomju laikā par kurpniecēm mācījušās arī meitenes, bet pēdējā laikā šo arodu gan apgūstot tikai puiši, piedevām vairāk krievu tautības. No 20 absolventiem latviešu zēni šogad esot tikai četri.
Jautāju sunākstietim Aleksandram, ko viņš darīs pēc skolas beigšanas — varbūt savā pagastā atvērs kurpniekdarbnīcu?
— Sunākstē man nebūs pietiekami daudz klientu, lai uzturētu savu darbnīcu, tāpēc darbu meklēšu kādā pilsētā, — uzskata Aleksandrs.
Kas kurpniekam, beidzot skolu, jāpaveic? Izrādās, jāizgatavo jauns kurpju pāris vai jāsalabo divi trīs lietoti apavu pāri.
Par savu darbu nedaudz pastāstīja arī Aizkrauklē pazīstamais kurpnieks Anatolijs Pastars, kurš strādā kurpniekmeistara individuālo darbu “Purvciemā”. Klientu viņam netrūkstot, tāpēc meistars izteica domu, ka kurpniekus varētu sagatavot arī Aizkraukles arodvidusskolā.
Lielu interesi muzeja apmeklētājos izraisīja arī pastaliņu meistars Alberts Brokāns no Ogres. Viņš ir Amatniecības kameras meistars ādas apstrādē, kopā ar vēl četriem vīriem darbojas individuālajā uzņēmumā “Jette”, kurš gatavojot pastaliņas vai pusei Latvijas dejotāju. Pastalas gatavo tikai no govju ādas. Viena pāra izgatavošanai vajadzīgas trīs četras stundas.
