Viņiem nav jālūdzas, viņiem pienākas — to atzina kāds no Saeimas runas vīriem.
Viņiem nav jālūdzas, viņiem pienākas — to atzina kāds no Saeimas runas vīriem. Viņam piekrita daudzi, kuri bija sapulcējušies Invalīdu biedrības organizētajā sanāksmē VEF kultūras pilī Rīgā.
Cik pārstāvju tur bija no Aizkraukles rajona? Redzēju dažus. Var secināt, ka invalīdi pat negrib lūgt. Viņi lielākoties guļ un iztiek no tā, kas pienākas. Ja paši neteiks, kas vajadzīgs, neviens arī nezinās, kas patiešām ir vajadzīgs, un nevarēs izlemt, kas pienākas.
Forumā gan par to runāja daudz. Uzsvēra, ka nepietiek naudas, ka medikamenti ir dārgi, trūkst sanatoriju, nepieņem darbā. It kā jau agrāk zināmas lietas, bet labi, ka par tām runāja, visiem dzirdot, un arī Saeimas Sociālo lietu komisija bija ieradusies gandrīz pilnā sastāvā.
Sanāksmē nepārtraukti atkārtoja, ka tas nav priekšvēlēšanu pasākums. Invalīdi politiķiem pārmeta daudz — ko viņi nepareizi izdarījuši vai nemaz nav paveikuši. Kurš politiķus vēlēja amatos? Vai viņi spētu iztikt bez 120 tūkstošiem balsu (apmēram tik daudz invalīdu esot valstī). To, ka tuvojas jaunas vēlēšanas, neaizmirsa arī šoreiz. Vai kas mainīsies? Citiem runājot, varēja dzirdēt arī izteikumus no klausītājiem, ka par to jau runāts iepriekš. Kurš invalīds gribētu iet politikā, lai nebūtu esošajiem deputātiem skaļi jākliedz par lietām, ko vesels cilvēks nemaz nevar iedomāties? Invalīdi arī taču domā katrs par sevi, nevis par visiem kopā.
Jāsaka paldies Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēdētājai Lilitai Laubei, ka šādu pasākumu vispār noorganizēja. Vismaz skaļi pārrunāja jautājumus, par kuriem pieņemts klusēt. Šoreiz runāja arī par cilvēkiem, kuriem ir kādi psihiski traucējumi.
Foruma noslēgumā pieņēma deklarāciju, kurā katrs no papildinātājiem gribēja ietvert savas problēmas.
Secinājums viens — ko labāku vēlas visi, bet vai kaut ko labāku arī citiem kāds grib sarūpēt? Jādara pašiem.
