Jau vairākus mēnešus Latvijas piena ražotājus uztrauc, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, nedrīkstēs pārdot ar rokām slauktu pienu.
Jau vairākus mēnešus Latvijas piena ražotājus uztrauc, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, nedrīkstēs pārdot ar rokām slauktu pienu. Tas nozīmē, ka trīs ceturtdaļas piena ražotāju savas govis likvidēs. Pēc Latvijas Piena ražotāju asociācijas ziņām, apmēram 75 procentus govju Latvijā slauc ar rokām.
Kāpēc gan nenopirkt slaukšanas aparātu, kurš kopā ar kannām izmaksā ap 250 latu? Tāpēc, ka vairumam sīkzemnieku — mazo ganāmpulku īpašnieku — tik daudz naudas nav. Līdzekļus varētu iegūt, pārdodot pienīgu govi, bet, ja govs ir tikai viena, tad tas nav risinājums.
Izrādās, problēma ir citur! ES direktīvas patiesībā nemaz neizvirza prasību par piena slaukšanu ar aparātiem. Mūsu piensaimnieki gan pieļauj iespēju, ka Eiropa nemaz nezina, ka Latvijā vairumu govju slauc pēc sentēvu metodes. Par jauno kārtību iestājas tikai Pārtikas un veterinārais dienests, kurš vadās pēc Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem par higiēnas prasībām piena ieguvē, pirmapstrādē, glabāšanā un transportēšanā.
Tajos teikts: “Piena ieguvei izmanto slēgtus traukus. Izslaukto pienu ielej ar vāku noslēdzamā traukā, kuru pēc piepildīšanas novieto piena pirmapstrādes vai glabāšanas telpā.” Šajos noteikumus gan nav teikts, ka ar rokām slaukt nedrīkst. Kāpēc skriet vējam pa priekšu un pašiem meklēt, atvainojiet, kašķi baznīcā?
Ja govij tesmeni tīri nomazgā un slaucējai rokas tīras, tad taču arī var iegūt tikai augstākās kvalitātes pienu, kuru var saliet kannā ar vāku un novietot dzesēt. Šajā variantā vajadzētu raudzīties, kādas ir piena kvalitātes analīzes, nevis slaukšanas metode.
