Valladolidas provincē Spanijā notikušajā Eiropas Savienības valstu un kandidātvalstu jauno zemnieku seminārā Latviju pārstāvēja Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Pālēni” saimniekdēls Eduards Līcis.
Valladolidas provincē Spanijā notikušajā Eiropas Savienības valstu un kandidātvalstu jauno zemnieku seminārā Latviju pārstāvēja Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Pālēni” saimniekdēls Eduards Līcis.
Tas bija ES valstu un kandidātvalstu jauno zemnieku nozīmīgs saiets. Ap simt jaunu cilvēku, kuru dzīve saistīta ar lauksaimniecību, dalījās pieredzē un uzzināja daudz jauna, salīdzināja faktus un diskutēja par piensaimniecību un bioloģisko lauksaimniecību. Eduardu Līci, kurš ļoti labi pārvalda angļu valodu, uz Spāniju sūtīja Latvijas Zemnieku federācijas jauno zemnieku sekcija.
Eduardu seminārā interesēja viss, kas saistās ar piensaimniecību un videi draudzīgo saimniekošanu. Viņa “Kalna Pālēnos” ir 15 slaucamo govju un jaunlopu, saimniecībai ir zaļais sertifikāts. Piena produkciju Līču ģimene realizē Rīgas tirgū, jo tikai tā var gūt peļņu. “Kalna Pālēnu” jaunais saimnieks uzskata, ka pienotavām pienu pārdot nerentējas, jo samaksa ir pārāk maza.
— Brauciens bija aizraujošs, un tajā es guvu daudz vērtīga. Esmu sajūsmā par redzēto un dzirdēto, jo pirmo reizi dzīvē tā pa īstam apzinājos, cik svarīgi zināt angļu valodu. Ja prot valodu un brīvi var sarunāties par dažādiem jautājumiem, viegli iegūt domubiedrus. Grūtāk klājās tiem, kuru valodas zināšanas bija minimālas, — stāsta Eduards. Angliski Eduards runā kā anglis, un patlaban viņš mācās arī franču valodu, kuras zināšanas, lai arī pagaidām vēl nelielas, noderēja Spānijā. Jauno zemnieku diskusijās izkristalizējies daudz interesanta, jo ES ir diezgan slikta informācija par Latvijas lauksaimniecību. Eduardam daudz nācies stāstīt gan par mūsu zemnieku čaklumu un izturību, gan par zemajām produkcijas iepirkuma cenām, gan valdības ačgārno politiku lauku atbalstīšanā. Ārzemnieki bijuši šokēti par milzīgajiem kredītprocentiem Latvijā, augstajām degvielas cenām un nacionālo politiku kvotu jautājumā.
— Lauksaimniecība Eiropā nav tikai bizness, bet nozīmīga kultūras daļa, kas rūpējas par ainavu, veido vidi, atveseļo piesārņoto augsni un ūdeņus, lai lauki neizmirtu, piesaista jaunos zemniekus. Zīmīgi, ka Spānijā katru gadu slēdz simtiem ciematu, jo tur nav vairs kas dzīvo — lauku teritorijas izmirst, bet palikušie iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, — stāsta Eduards Līcis.
Brauciena rezultātā Eduardam radusies pārliecība — jo ātrāk būsim ES, jo ātrāk Latvijas lauksaimniecībā beigsies lielā nesakārtotība un haoss.
