Čekas uzmanīta pagrīdniece. Vienīgie latvieši, kas vēl sastopami Almēlijas muižas tuvumā, ir Mirdza un Fricis Birznieki.
8. turpinājums.
Čekas uzmanīta pagrīdniece
Vienīgie latvieši, kas vēl sastopami Almēlijas muižas tuvumā, ir Mirdza un Fricis Birznieki. Viņi dzīvo nelielā kādreizējā muižas dārznieka namiņā, kuram apkārt augsta mūra sēta. Savdabīgs pāris: Fricim jau 92 gadi, Mirdza par 22 gadiem jaunāka un Anglijā dzīvo tikai divpadsmito gadu. Kā Friča kungs joko — viņa atbrauca un uzsēdās man uz kakla!
Patiesībā Mirdzas kundze 1991. gadā ar Latviešu nacionālās apvienības palīdzību no Latvijas atbrauca šurp apmeklēt tēva kapu un tā te arī palika. Aizkavējās arī savas grāmatas dēļ, kuru Latvijā nebija cerību izdot. Viņa sevi dēvē par PSRS pagrīdnieci, kura visu laiku bijusi čekas redzeslokā.
Latvijā Mirdza no 1947. gada strādājusi Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta rūpnīcā par aparātstrādnieci. Augstskolu nepabeidza. Tad aizgāja pensijā. Māsa un brālis joprojām dzīvo Rīgā.
Uzrakstīto grāmatu “Saprašanās varianti” Mirdzas kundze 1979. gadā neattīstītās fotofilmiņās slepeni izsūtīja uz Austrāliju. Izdot to angļu valodā izdevās tikai 1997. gadā. Kā stāsta pati autore, grāmatā pausti krievu akadēmiķa Pavlova teorijai pilnīgi pretēji uzskati. Tikai pārlapojot grāmatu, tomēr bija grūti uztvert sarežģīto simbolu un skaitļu valodu, kas visiem palīdzētu saprasties. Tomēr dzīves mērķis piepildīts, grāmata ar vīra atbalstu izdota, kaut vai savam priekam.
Kājām līdz Lībekai
Friča kunga garo un vētraino mūžu ne izstāstīt, ne aprakstīt. Apbrīnojami, ka tādos gados atmiņā no pēckara gadiem palicis vai katrs sīkums.
1944. gadā viņš no Latvijas aizbrauca pret paša gribu, nejaušības dēļ. No darba Ventspilī viņš devās mājup uz Liepāju ar kuģi, kuru diemžēl ostā neielaida. Tā Fricis Birznieks nonāca Vācijā, pēc tam Polijā. Raka tranšejas, bet, kad ienāca krievi, laidās projām un kājām aizcilpoja līdz pat Lībekai Vācijā.
Fricis skaidri atceras, kā pa ceļam lasījis vārpas, ēdis skābenes, zadzis pupas un dzēris uz piparmētrām uzlietu ūdeni. Tomēr izdzīvojis, jo latvietis ir sīksts pēc dabas.
Nākamā mītnes zeme — Beļģija. Pēc tam — Anglija, jo uzzinājis, ka šī valsts uz trijiem gadiem vervē strādniekus laukos. Pats laucinieks būdams, gribējis tuvāk zemei. Dabūjis vismaz ar traktoru pabraukt. Tā arī palicis Anglijā, nu jau uz visiem laikiem. Tikai 1993. gadā Latviju vienreiz apciemojis. Diezin vai vēl reizi izdošoties.
Almēlijā latviešiem piederējusi arī zeme. Tur audzējuši dārzeņus, puķes, augļukokus, visu, kas atgādinātu Latviju. Šo dārzniecību uzņēmies apsaimniekot Fricis Birznieks, kurš te mitinās joprojām. Dārzā, tāpat kā Latvijā, aug rabarbera cers, dzīvības koks, asnus dzen ziemcietes, dārza magones, pumpurus briedina ogulāji. Tikai magnolija šajā latviskajā dārzā kā iemaldījusies svešiniece — skaista, karaliska, bet citāda.
Turpmāk vēl
