Todien mēs, 6. un 7. klases skolēni, uz skolu devāmies priecīgi gan par jauko laiku, gan par gaidāmo ekskursiju.
Todien mēs, 6. un 7. klases skolēni, uz skolu devāmies priecīgi gan par jauko laiku, gan par gaidāmo ekskursiju. Mežzinis A. Pipirs mums organizēja Meža dienām veltītu ekskursiju pa Ērberģes mežniecību.
Ekskursijā apskatījām uguns izpostītu mežu. Mežzinis stāstīja, ka apdegušiem kociņiem ātrāk metas kaitēkļi un slimības. Apskatījām dažāda vecuma egļu jaunaudzes. Redzējām arī pavisam svaigus izcirtumus, kuros jauni kociņi vēl nav stādīti. Pabijām lielā lakšu audzē.
Ļoti interesanta, īpaši zēniem, bija forvardera apskate. Tajā varēja iekāpt un apskatīt mežizstrādes traktoru no iekšpuses. Mums parādīja arī, kā tas darbojas.
Apskatījām pagastā lielāko — Lūlu akmeni. Uz tā vietas pietika visiem. Nostāsti vēsta, ka zem tā paslēpts zviedru zelts. Izskatījās — kāds mēģinājis to atrast, taču akmens ir pārāk dziļi zemē. Pabijām pie trim dažādām mūsu pagasta upītēm — Žeberes, Dzilnas un Jūgas.
Aizbraucām līdz robežai ar Zalves mežniecību pie Durtās priedes. Te robežojušās vairāku baronu zemes. Viņi sarīkojuši apspriedi, un pirms tam katrs no savas puses iedūris priedē šķēpu. Tāpēc koku nosaukuši par Durto priedi. Tagad, protams, šīs priedes vairs nav, bet nosaukums palicis un robeža arī.
Pie Baltezera bija plānots atpūsties. Pa akačiem pilno, līgojošos zemes strēli aizskrējām līdz pat ezeram. Vietā, kur zeme vairs nelīgojās, iekūrām ugunskuru, cepām desiņas un ēdām līdzpaņemtās maizītes.
Atpūtušies un izlocījuši kājas, devāmies apskatīt vēl dažas interesantas vietas. Redzējām Kankāļu baznīcu (Eiropas kultūras koka mantojums, apmēram 130 gadu veca). Tā ir sakopta un kārtīga. Dažus gan vairāk interesēja milzīgais skudru pūznis pie vārtiem.
Izmērījām lielā Zaķu ozola apkārtmēru, turpat arī atvadījāmies un veltījām ekskursijas vadītājiem pašsacerētu dzejolīti.
