Konkursiņam, kurā bija jāuzraksta, kādos mīļvārdiņos jūsu ģimenē sauc vecmāmiņu vai vectētiņu, saņēmām vēstules ne tikai no Aizkraukles, bet arī kaimiņrajoniem.
Konkursiņam, kurā bija jāuzraksta, kādos mīļvārdiņos jūsu ģimenē sauc vecmāmiņu vai vectētiņu, saņēmām vēstules ne tikai no Aizkraukles, bet arī kaimiņrajoniem.
Konkurss bija ieinteresējis arī Plēsumas kundzi no Rīgas. Viņa pa tālruni pastāstīja: “Domāju, ka mīļvārdiņš ķemmīte būs retums. Šādā vārdā mazbērni dēvē vecmāmiņu Austru Žagariņu no Pilskalnes. Savukārt otru vecmāmiņu — Almu Grīslīti no Zalves — mazbērni sauc par tālu ķemmīti. Pavisam vecmāmiņām ir trīs mazbērni.
Skrīveriete Tekla Benīte pastāstīja, ka viņas rados vecmāmiņa saukta par emetīti.
Herta Reizniece no Pļaviņām atsūtījusi viņu dzimtas vecmāmiņu un vectētiņu mīļvārdiņus no 1942. gada visās paaudzēs: babīte, Nija (no vārda Ženija), labais opītis, mīļā omuļa, omute, osīte, vecīte, vecītis, večū, večuks, omū, oppū.
Ausma Sudņika no Gostiņiem raksta, ka mazmeita viņu nosaukusi par imammāti, bet vecotēvu — par tēvu. Viņu rados esot arī upaps un babiņa. Pļaviņietes Gintas Buševicas rados vecmāmiņa saukta par omu, omuļu, omā, omo, om, Pļaviņu oma, bet vectētiņš — par opu, opapu, Pļaviņu opu, Lielo, mīļo opīti.
Visu publicēto vēstuļu autorus redakcijā gaida pārsteiguma balvas. Konkursa ierosinātāja — Rudzītes kundze no Aizkraukles pagasta — saņems “Staburaga” abonementu mēnesim (lūdzam piezvanīt 23119).
