Latvijas Valsts izsniedz zvejošanas licences. Kā licencētie zvejnieki pilda likumu, kontrolē vāji.
Latvijas Valsts izsniedz zvejošanas licences. Kā licencētie zvejnieki pilda likumu, kontrolē vāji. Vai pāris zvejas un ūdeņu uzraudzības inspektoru var pārraudzīt Aizkraukles rajona ūdeņus?
Šopavasar Daugavā nav tik daudz ūdens kā citos gados, tāpēc plaukst un zeļ malu zvejniecība ar visdažādākajiem rīkiem.
Problēmas risinājums varētu būt ļoti vienkāršs. Latvijā ir bezdarbs, tāpēc zivju nārsta laikā — aprīlī un maijā — jāpieņem sezonas darbinieki, kuri divus mēnešus pārraudzītu ūdeņus.
Lai inspektori izbrauc pa Daugavu un paskatās, pie kurām mājām ūdenī ir laivas, lai uzrauga, tad maluzvejniekus atklās.
Patlaban laikrakstā “Staburags” publicē deputātu ienākumus. Katra godīga Aizkraukles rajona makšķernieka sapnis būtu, lai “Staburags” publicē licencēta tīkla īpašnieka vārdu, uzvārdu, cik metru tīklu atļauja izsniegta un uz kādu laiku. Galvenais, kurās vietās viņš drīkst zvejot. Dažs lepni pasaka: “Mums ir licence, varam zvejot vienalga kurā vietā Aizkraukles rajonā, kā arī pārdot zivis, kad vien vēlamies.” Neviens neskatās nārsta laiku vai zvejas liegumu. Ir tautas paruna: “Ja nav kaķa mājās, peles dzīvo pa galdu.” Daugavu ļoti iecienījuši zvejnieki posmā no Pļaviņu HES līdz Jaunjelgavai, kur vakaros ieliek simtiem metru tīklu. Kad prasi, visiem ir licences, rādīt gan neviens negrasās. Visiem iedzīvotājiem būtu jāzina tālruņa numuri, kur zvanīt, ieraugot nelikumības.
Makšķernieks
