Inita Š. Aizkraukles pagastā — Nav vairs ticības nevienam.
Inita Š.
Aizkraukles pagastā
— Nav vairs ticības nevienam. Maina gan valdības, gan ministrus, bet jēgas nekādas. Neko neizdarīs arī nākamais. Kāda tam nozīme!
Maiga Ivanova, ģimenes ārste
— Manuprāt, tam nav jēgas, jo cik tad vairs laika palicis līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Neredzu arī nevienu reālu kandidātu, kas varētu nākt viņa vietā. Medicīnā šobrīd valda haoss, neziņa, mēs tik strādājam un nezinām, kas būs rīt. Arī mūžīgais naudas trūkums. Nav apmierināti ne ārsti, ne pacienti.
Ārste, kura nevēlas, lai publicē viņas vārdu
— Varētu jau nomainīt, bet vai tas ko dos? Andrejs Požarnovs savā amatā vismaz ir “apburzījies”. Atceros, kad viņš atnāca strādāt uz Aizkraukles slimnīcu, bija kluss un mierīgs. Tad slimnīcā sākās pārmaiņas, vajadzēja kādu vīrieti galvenā ārsta amatā, un mēs izvirzījām viņu. Tā viņš sāka savu karjeru. Vēlāk tika Ārstu biedrības priekšsēdētāja amatā. Taču cilvēki amatos mainās. Arī viņš kļuvis citāds, atgādina krēslā stingri iesēdušos ierēdni, kuru pat nedomā izkustināt.
Zelma B., pensionāre
— Lai tik maina nost, varbūt kaut kas mainīsies. Televīzijā viņš izskatās tāds mīlīgs, varbūt arī nav slikts cilvēks, bet ārstēšanai un zālēm naudu no valdības laikam neprot izplēst. Šajā amatā “bezzobainie” nevar sēdēt, vajag tādu, kurš dūri galdā spēj uzsist.
