Ko un kā darīt pareizi, lai varētu strādāt ārpus Latvijas robežām, skaidro Nodarbinātības valsts dienesta Juridiskās un Ārzemju nodaļu vadītājas Gita Miruškina un Ilze Haberlinga.
Ko un kā darīt pareizi, lai varētu strādāt ārpus Latvijas robežām, skaidro Nodarbinātības valsts dienesta Juridiskās un Ārzemju nodaļu vadītājas Gita Miruškina un Ilze Haberlinga.
— Atļaujas iekārtošanai darbā ārzemēs tiek izsniegtas uz gadu vai uz laiku, līdz kuram ir sadarbības līgums. Uzmanība jāpievērš tādam faktam, ka uz reģistrācijas apliecības, kurai obligāti jābūt redzamā vietā, var būt atzīmēta tikai viena valsts. Ja kāda firma par sevi sniedz ziņas, ka tai atļauts darboties ar ārzemju partneriem, tad redzamā vietā jābūt izvietotam krietnam skaitam šādu atļauju.
Parasti notiek tā. Cilvēks ierodas firmā, kura, pēc viņam zināmas informācijas, nodarbojas ar iekārtošanu darbā ārzemēs, un tieši tā arī pajautā: ” Vai jūs varat iekārtot mani darbā? “. Seko pretjautājums: “Kur jūs vēlaties?”. Visbiežāk vienalga, kuru valsti jūs izvēlēsieties, tiks atbildēts, ka tieši tur pašreiz ir visvienkāršāk, lētāk un ātrāk nokļūt.
Firmas nāk un iet, bet par ilgdzīvotājiem varētu nosaukt “Brīvmežs”, “Jartes” un Studentu ārzemju programmu centru. Nodarbinātības valsts dienestā reģistrētas vēl 22. Par tām katrs var ievākt nepieciešamo informāciju, zvanot pa tālruni 7021770 vai 7021776.
Ko darīt, ja jūties apkrāpts? Te jāskatās, kas veicis šo krāpšanu. Vai tā ir fiziska vai juridiska persona. Juridiskās personas dalās atkarībā no tā, kur tās reģistrētas. Ja tās ir a/s “Nodarbinātības valsts dienests” reģistrā, tad šī iestāde pati nodarbojas ar jautājuma izskatīšanu, ja kaut kur citur, tad jādodas uz Ekonomikas policiju vai uz tiesu. Šajā gadījumā būs nepieciešams kāds faktu apstiprinošs dokuments, piemēram, līgums vai naudas ņemšanas čeks kā pierādījums notikušajam darījumam.
Gita Miruškina un Ilze Haberlinga stāsta, ka cilvēki ar sūdzībām nāk ļoti bieži, un tas saistīts ar šīm ārpus Nodarbinātības valsts dienesta eksistējošām firmām, kuru darbību nav nemaz tik viegli izkontrolēt. To skaits sevišķi palielinājies pēdējā pusgada laikā. Kā saka Gita Miruškina, tas ir salīdzināms ar kūlas dedzinātājiem. Informācija par notikumiem “plūst” pa visiem masu medijiem, bet cilvēki joprojām neuzmanās. Katrs domā, ka ar viņu tas nepatīkamais nenotiks. Diemžēl notiek un ne reti.
