Pavasaris, hokejs, politika — trīs vārdi, saistībā ar kuriem aizritēja pagājušās nedēļas notikumi Latvijā.
Pavasaris, hokejs, politika — trīs vārdi, saistībā ar kuriem aizritēja pagājušās nedēļas notikumi Latvijā. Pavasaris ir nenovēršams, un to mainīt nav mūsu spēkos. Tāpat hokeja čempionāts un aurojošie fanu pūļi jau kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, turpretī politiku veidojam un ietekmējam mēs paši, pareizāk sakot, daļiņa no mums — vēlētie tautas kalpi.
Politiķu darbs aizvadītajā nedēļā bija necerēti ražīgs — Saeimas vēlēšanas tuvojas, pēdējais laiks tautai parādīt, ka četrus gadus bikses Saeimā nav deldētas velti. Pēc ilgām pārdomām, minstināšanās un vairākkārtējas jautājuma izskatīšanas atlikšanas deputāti pieņēmuši grozījumus alkohola aprites likumā. Turpmāk laikā no pulksten 22 līdz 8 alkoholiskos dzērienus pārdot aizliegts. Izņēmums ir vienīgi izklaides vietas — kafejnīcas, restorāni un citas, kur spirtoto pārdod tūlītējai lietošanai, tā teikt, neatejot no bāra letes. Šņabi naktī pirkt atļauts arī beznodokļu veikalos lidmašīnās un lidostās, kuģos un ostās.
Kā karsts tupenis mutē šis svarīgais likuma grozījums viļāts no mēneša uz mēnesi, no vienas Saeimas plenārsēdes uz nākamo. Ne īsti ārā spļaut, ne norīt! Pārāk daudz ietekmīgu personu ieinteresētas šo grozījumu (ne)pieņemšanā. Ne velti alkohola biznesu mēdz salīdzināt ar naftas produktu tirdzniecību: abi dod labu peļņu un visos laikos vajadzīgi.
Diennakts veikalu īpašnieki par jaunajiem grozījumiem sašutuši — mazināšoties pircēju skaits, līdz ar to arī peļņa. Restorānu saimnieki turpretī priekā berzē rokas: nu varēs “uzskrūvēt” alkohola cenu. Par apmeklētāju trūkumu viņi neuztraucas: ļaudis dzēra, dzer un dzers visos laikos, lai vai kādi būtu likumi un kāda vara valdītu. Atšķirība vienīgi tā, ka dažam pietiek ar pāris mēriņiem svētku reizē, bet cits zaļā pūķa skāvienos aizvada ik dienu.
Statistika ir bēdīga: Latvija alkohola patēriņa ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropā, taču ar to nevajadzētu lepoties. Degvīnu brīvi var nopirkt pat nepilngadīgs puišelis. Un te nelīdz nekāds likums, jo tikai retais pārdevējs godaprātu vērtē augstāk par savu kabatu. Kādēļ nenopelnīt, kaut uz citu veselības rēķina? Tagad, kad alkoholiskos dzērienus naktī formāli vairs nepārdos, noteikti atradīsies “labvēlis”, kurš allaž gatavs sniegt lāča pakalpojumu nabaga izslāpušajam. Par naudu, protams. Arī tos, kam alkohols naktī būs vajadzīgs, likums neatturēs, jo cūka dubļus vienmēr atrod.
Bez alkoholiskajiem dzērieniem neiztiek arī pasaules hokeja čempionātā. Fani par uzvarām līksmo vai par zaudētiem vārtiem skumst krodziņos pie alus kausiem, netrūkst arī pa kādai grādīgāka dzēriena pudelei. Taču tas viss vēl ir nieks, salīdzinot ar prognozējamajiem “tusiņiem” pēc četriem gadiem, kad visas pasaules hokejisti un fani varētu tikties Latvijā.
Latvijai jāspēj piedāvāt pasaules līmenim atbilstošu ledushalli. Esošās neder, jābūvē jauna. Par to pagājušajā nedēļā aktīvi sprieda pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadībā. Komiteja nolēmusi, ka halli ar piecpadsmit, divdesmit tūkstošiem sēdvietu varētu celt Lucavsalā, un to varētu būvēt Šveices kompānija “IMS Studio 6”. Lielās halles izmaksas diezgan astronomiskas — apmēram četrsimt miljonu latu. Milzu summa, ko it kā solījuši sarūpēt ārvalstu investori, bet, iespējams, būs jāfinansē Latvijas nodokļu maksātājiem. Man patīk hokejs, patīk čempionāts, tomēr perspektīva maksāt par ledushalles celtniecību nevilina, māc šaubas arī par šī darījuma godīgumu. Pārāk daudz varas virsotnē cilvēku, kuriem sveša nauda pie rokām pati līp, pārāk bieži tur pazūd miljoni, par kuriem neviens tā arī nav sodīts.
Joprojām neviens nav saņēmis sodu arī par metāllūžņos sagriezto Zviedrijas kuģi. Nav samaksāti arī zviedru pieprasītie trīs miljoni. Nu zviedri atriebjas! Ar lielām grūtībām latviešiem izdevies atjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, kad tā jau apdraudēta.
Prāmis ceturtdien devās pirmajā reisā, bet jau piektdien Zviedrijas valdība izteica gatavību to arestēt, paturot kā ķīlu sagrieztā kuģa vietā. Ja tā notiks, kārtējais skandāls Latvijai garantēts. Nelīdzēs pat Rīgas mēra Gundara Bojāra bārdas noskūšana, kā pats to apsolīja.
Kamēr hokejisti dzenā ripu, fani pārdzīvo un politiķi spriež lielas lietas, atlūgumu iesniegusi Valsts valodas centra direktore Dzintra Hirša. Desmit gadu viņa aizstāvēja valsts pamatnācijas tiesības lietot dzimto valodu, par savu darbu saņemot vien kritiku un apvainojumus. Valsts valodas centru zākā katrs, kam nav slinkums un kas latviski pat labdienu neprot pateikt. Diemžēl mēs savu valodu aizstāvam kūtri. Nemitīgi klanoties vispirms austrumu biedriem, tagad rietumu kungiem, darām visu, lai viņiem izdabātu un varenos nesadusmotu. Ja ārzemnieks saka — mēs cittautiešus apspiežam un ar varu viņiem latviski runāt liekam, mēs pazemīgi blisinām ačteles un solām laboties. Dīvaini, bet tajā pašā laikā 89% cittautiešu atzīst, ka, dzīvojot Latvijā, latviešu valoda jāzina, un nemaz par to nav dusmīgi. Cita lieta, ka viņiem latviski runāt nemaz neesot vajadzības.
Ceturtdien kosmosā devies pasaules vēsturē otrais kosmosa tūrists — Marks Šatlvērts no Dienvidāfrikas. Divdesmit miljonu dolāru vērtais desmit dienu lidojums kosmosā ļaus 28 gadus vecajam miljonāram ieraudzīt pasauli no Visuma.
Domās kosmosā vajadzētu doties katram, lai paraudzītos uz sevi no malas, no tālajām zvaigznēm. Varbūt tad mūsu dzīve kļūtu mierīgāka un skaistāka, gluži kā atnākušais pavasaris.
