Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav automaģistrāļu. Autoceļu blīvums Eiropas Savienībā ir sešreiz augstāks nekā vidēji Centrālās un Austrumeiropas valstīs, toties dzelzceļu blīvums ir par ceturtdaļu mazāks.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav automaģistrāļu.
Autoceļu blīvums Eiropas Savienībā ir sešreiz augstāks nekā vidēji Centrālās un Austrumeiropas valstīs, toties dzelzceļu blīvums ir par ceturtdaļu mazāks. Tā atzīts “Eurostat” publicētajā pētījumā par transporta infrastruktūru Eiropā. Tātad kandidātvalstīs vairāk pārvietojas pa dzelzceļu, bet Rietumeiropā — pa “autobāņiem”. Latvija ir pirmajā vietā kravu pārvadājumos pa dzelzceļu. Austrumeiropā desmit gados automaģistrāļu garums palielinājies par trešdaļu un kopumā ir 2850 kilometru. To blīvums — vidēji 2,7 kilometri uz 1000 kvadrātkilometriem — ir ievērojami zemāks par vidējo ES rādītāju (15,8 kilometri). Visvairāk automaģistrāļu ir Slovēnijā (blīvums 19,7 km uz 1000 km2), otrā ir Lietuva (6,4 km), Čehija (6,3) un Slovakija (6). Latvija izceļas ar to, ka tai automaģistrāļu nav vispār. Satiksmes ministrijas (CSM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume, aģentūrai LETA precizējot šos skaitļus, atzina, ka Latvijā tiešām nav automaģistrāļu, tomēr par tādām nevarētu uzskatīt arī Lietuvas un Igaunijas ceļus. Par automaģistrāli var saukt ceļu, kurš norobežots no pārējās apkārtnes un pa kuru lielā ātrumā brauc automašīnas, nevis, piemēram, traktori. Pēc Straumes teiktā, faktiski arī Lietuvas un Igaunijas lielākie ceļi īsti neatbilst maģistrāles kritērijiem. Ir grūti spriest, pēc kādām pazīmēm daļa kaimiņvalstu ceļu nosaukti par maģistrālēm. Līdzīgi Latvijā par automaģistrālēm varētu dēvēt valsts nozīmes autoceļus no Rīgas līdz Inčukalnam vai līdz Jūrmalai. No tā, vai valstī ir vai nav automaģistrāles, nav atkarīgs saņemto līdzekļu daudzums no ES fondiem, tādēļ liekuļot nebūtu vērts.
