Ar Gundegu Klaucāni, svētdienas vārdadienas gaviļnieci, piecu bērnu māmiņu un Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Upes Slavieši” īpašnieci, sarunāt tikšanos “Saulkrastos” bija viegli.
Ar Gundegu Klaucāni, svētdienas vārdadienas gaviļnieci, piecu bērnu māmiņu un Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Upes Slavieši” īpašnieci, sarunāt tikšanos “Saulkrastos” bija viegli — viņa bija lakoniska, piebilstot gan, ka labprātāk no intervijas atteiktos.
Cilvēki kļūst nabagāki
Nē, Jūrmalā mūsu “randiņš” nenotika, jo “Saulkrastu” kafejnīca Gundegas pārziņā darbojas Kokneses vidusskolas sporta hallē. Viņa gan piebilst, ka saimniecības īstais īpašnieks esot vīrs Aldis, kurš galvenokārt nodarbojas ar kokapstrādi. Viņa rosināta, Gundega savlaik sākusi tirdzniecības biznesu. 1997. gada 1. jūnijā atvērusi veikalu Iršos, nedaudz vēlāk — arī Koknesē. Viņasprāt, cilvēki tad bijuši bagātāki — daudzi pārdevuši mežu, bijis vairāk naudas, arī valsts nodokļu politika bijusi maigāka. Piemēram, savulaik Iršos varējis daždien pārdot preces pat par 300 latiem. Vēlāk apgrozījums sarucis trīs reizes, un šī nozare kļuvusi nerentabla.
Reiz kāda paziņa jautājusi: “Gundega, vai ir kaut kas, ko neesi pārdevusi?”. Uz šo jautājumu viņai bijis grūti atbildēt, jo savulaik palīdzēts radiem pārdot Rīgas tirgū gan ābolus, gan margrietiņas.
Tagad Gundegas pārziņā ir tikai kafejnīca. “Ielekšanu” sabiedriskās ēdināšanas jomā var uzskatīt par nelielu avantūru.
Naudu zeķē nekrāj
— Varbūt cilvēki domā, kur Klaucāni liek naudu, bet mēs nekrājam. Visu laiku naudu laižam apgrozībā, — stāsta uzņēmīgā koknesiete. — Kad sāka celt sporta halli, sponsorējām sešus tūkstošus latu. Tā ieguvām šīs telpas. Ne jau mums visu iedeva gatavu. Kafejnīcu vajadzēja iekārtot pašiem par savu naudu.
Tagad kafejnīcā strādā pieci cilvēki, un tai ir plašs apmeklētāju loks. Skolā ir ēdnīca, taču daudz skolēnu pusdienot nāk tieši šurp. Dienā izsniedz ap 100 porciju. Tepat cep arī konditorejas izstrādājumus. Cenas — demokrātiskas. Piemēram, porcija zupas maksā 15 santīmu, daudzu iecienītie frī kartupeļi ar kečupu — 25 santīmi, liela porcija šniceles ar triju veidu salātiem — 75 santīmi.
Pieci Imanti nebūtu slikti
Par Gundegu man ieteica uzrakstīt kāda sieviete, kura sacīja: “Es apbrīnoju, kā viņa tiek galā ar tik lielu ģimeni.” Piecu bērnu māmiņa tik smejas un piebilst — nemaz tā īsti neatceroties, ka būtu nodarbojusies ar viņu audzināšanu.
Vecākā meita Sanita mācās Banku augstskolā un nule atradusi arī darbu. Sandra pirmo gadu studē “Turībā” tūrisma zinības, Imants apgūst amata prasmi Rīgas būvamatniecības skolā, Agita mācās 8., bet Ilze — 5. klasē.
— Kādreiz domāju, ko darītu, ja man būtu tikai puikas. Ja visi būtu tādi kā Imants, tad jau gan nebūtu traki, — saka Gundega. Klaucānu ģimene dzīvo mantotā mājā. Viņa uzskata, ka daudzdzīvokļu mājās augušie bērni ļoti atšķiras no tiem, kuri uzauguši privātā mājā. Piemēram, Imants mājās vienmēr bijis malkas zāģētājs, brīvdienās viņš iet palīgā tēvam. Arī meitas radinātas pie darba, zina, ka nauda no gaisa nekrīt.
Netīk komandēt
Gundega ir arī dzeltena indīga lauku puķe. Viņas vārdamāsa gan smej, ka reizēm arī protot būt indīga, turklāt dzimusi Auna zvaigznājā. Patiesībā Gundegai vairāk patīkot pašai darboties, nevis kādu vadīt. Dažkārt nodomājot — vajadzētu padarīt to un to, bet it kā neērti teikt, ja cilvēks nemana, tāpēc labāk paveic pati. Par “Saulkrastu” komandu gan neko sliktu nevarot teikt.
Skaistāk nekā Francijā
11. maijā Koknesē būs gadatirgus. Tad darbu sāks vasaras kafejnīca Kokneses parkā, kurā Gundega saimniekoja arī pērn. Ar prieku viņa stāsta par brīnišķo ainavu, kas pavērusies pēc krasta uzkopšanas. Ekskursanti labprāt pavadot laiku lapenītē un sakot, ka tik jauku skatu reti gadoties redzēt.
— Tā jau ir, skrienot pa dzīvi, mēs nemaz nemanām, kāds skaistums apkārt, — saka kafejnīcas īpašniece.
Gundega bijusi arī Francijā un Itālijā, bet Koknese, viņasprāt, ir jaukākā vieta pasaulē.
Meitenīgi trausla un dedzinoša
Kad jautāju Gundegai par depresijas brīžiem, viņa tik nesaprašanā sarauc uzacis un noprasa: “Kas tā tāda? Man depresijai neiznāk laika.” Gundegai nav plašs draudzeņu loks, viņai vienkārši būtu žēl nosist laiku tukšās pļāpās. Darbadienas bieži vien ir no 8 rītā līdz 9 vakarā, bet brīvdienās vienkārši gribas mieru, kaut vai paslinkot.
Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ, Gundega domā, ka izvēlētos tieši tādu pašu ceļu, vienīgi bērnu būtu mazāk, jo viņus audzināt šajos laikos ir krietni grūtāk nekā agrāk.
— Manā dzīvē liela nozīme ir ģimenei, ja blakus nebūtu tāds vīrs, nezinu, kā dzīvotu, — saka meitenīgi trauslā Gundega. Vārdu skaidrotājam G. Treimanim ir taisnība: “Gundegas ir praktiskas, veiklas, uzņēmīgas un viņu īpatnējais šarms pievelk, dedzina, liek viņas apbrīnot”.
