Meža zādzības Latvijā nerimst. Zagļi izmanto arvien rafinētākus paņēmienus, zogot jau sagatavotus baļķus ne tikai no krautuvēm un cirsmām, bet pat paši izcērtot mežu lielās platībās.
Meža zādzības Latvijā nerimst. Zagļi izmanto arvien rafinētākus paņēmienus, zogot jau sagatavotus baļķus ne tikai no krautuvēm un cirsmām, bet pat paši izcērtot mežu lielās platībās. Lai zagto varētu pārdot, nepieciešamos dokumentus vilto vai nopērk. Iespējams, kādam no šādu dokumentu pircējiem uz pēdām nācis “Staburags”.
Pērk atļaujas, ko izsniedz mežniecība
Mūsu uzmanību saistīja reklāmdevējs, kurš “Staburagā” ievietoja sludinājumu: “Pērk meža ciršanas apliecinājumus. Tālrunis…”. Sludinājumu vīrietis, kurš sevi nosauca par Mārtiņu K. (uzvārds redakcijai zināms), pieteica ievietošanai divas reizes, darot to pa tālruni. Apmaksu viņš veica ar pārskaitījumu no Rīgas.
“Staburagam” šķita dīvaina vēlme pirkt meža ciršanas apliecinājumus, kas faktiski ir atļauja veikt mežizstrādes darbus, jo to izsniedz tikai mežniecība un vienīgi mežu īpašniekiem.
— Ciršanas apliecinājums ir dokuments, uz kā pamata īpašnieks, kura īpašums reģistrēts zemesgrāmatā, var sākt cirst mežu, — skaidro Aizkraukles virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis. — To izsniedz mežniecība, pārbaudot, ko mežā darīs un vai iecerēto drīkst veikt. Meža ciršanas apliecinājumus izsniedz konkrētai meža platībai, katrai vietai izrakstot savu atļauju. Par to, kas notiek konkrētajā meža platībā, atbildīga persona, kurai apliecinājums izsniegts.
Rozīša kungs arī pastāstīja, ka šādas atļaujas nepieciešamas, koksni pārdodot. Neviens gan nevarot pārbaudīt, vai ar atļauju, kas izsniegta, piemēram, Jaunjelgavā, nepārdod Bauskā cirstus kokus.
Pieslēgts automātiskais atbildētājs
Mēģinājām sazināties ar pircēju, zvanot pa sludinājumā norādīto tālruni. Tas ilgstoši neizdevās, jo, kaut gan sludinājumā bija norādīts mobilā tālruņa numurs, nemitīgi atsaucās automātiskais atbildētājs, kurā ierunāts šāds teksts: “Birojā neviena nav. Atstājiet savas koordinātes, un mēs ar jums sazināsimies.” Vienalga, zvanījām no rīta, vakarā vai pusdienlaikā, rezultāts viens — birojā neviena nebija. Turklāt savas koordinātes atstāt nevarējām, jo tālruņa pastkastīte vienmēr bija pilna un jaunus ziņojumus neierakstīja. Dīvains “birojs”.
Tikai pēc pāris nedēļām beidzot izdevās atstāt “birojā” lūgumu piezvanīt sakarā ar ciršanas apliecinājumiem.
Zvanītājs prasa pavadzīmes
Drīz pēc tam man piezvanīja kāds vīrietis, kurš savu vārdu nenosauca. Uzdevos par mežniecības darbinieku, solot sagādāt ciršanas apliecinājumus, kādus vien vajag. Zvanītājs vēloties nopirkt vienalga kādas ciršanas atļaujas, bet tikai kopā ar pavadzīmēm.
— Kad pārdod baļķus, nepieciešami gan apliecinājumi, gan pavadzīmes, — skaidroja zvanītājs. — Tādēļ man būtu vajadzīgi abi dokumenti. Ja jums tādi ir, darījums varētu notikt.
Apsolīju sagādāt arī pavadzīmes, tikai vēlējos zināt, kādam nolūkam dokumenti nepieciešami.
— Man jāpārdod mežs, — vīrietis atbildēja un pēkšņi sarunā kļuva lakonisks. — Man daži dokumenti jau ir. Paldies par piedāvājumu, es jums piezvanīšu, ja būs vajadzība.
Protams, par meža ciršanas apliecinājumiem man neviens vairs nav zvanījis.
Slēpjas aiz sveša vārda
Ar policijas palīdzību pārbaudot sludinājuma ievietotāja personību, “Staburags” noskaidroja, ka Latvijā dzīvo vairāki Mārtiņi K., bet neviena personas kods neatbilst uzrādītajam (tā kā par sludinājumu maksāja ar bankas starpniecību, maksājuma uzdevumā norādīts maksātāja vārds, uzvārds un personas kods — aut.). Pārbaudījām arī, vai eksistē cilvēks ar norādīto personas kodu. Cilvēka ar tādu personas kodu reģistrā vispār nav.
Var secināt, ka meža ciršanas apliecinājumu pircēja vārds, uzvārds un personas kods ir izdomāts, tātad šim cilvēkam kas slēpjams. Apgalvot, ka viņš vai viņi (Mārtiņš K. noteikti nestrādā vienatnē) nodarbojas ar zagta meža pārdošanu, “Staburags” nevar, tomēr notikušais vedina domāt, ka godīga šāda darbošanās nav.
Starp citu, sludinājumā uzrādītais tālrunis joprojām darbojas, automātiskajam atbildētājam ziņojot, ka birojā neviena neesot…
