Jurģi (23. aprīlī, citi nosaukumi: Juris, Ģurģis, Jorens, Ūsiņš) senāk bija viena no Zirgu dienām.
Jurģi (23. aprīlī, citi nosaukumi: Juris, Ģurģis, Jorens, Ūsiņš) senāk bija viena no Zirgu dienām.
Ir pamats domāt, ka Jurģos bijis vecumvecais (taču varbūt ne pats senākais) latviešu gada sākums. Līdz 18. gadsimtam Latvijā saimniecības gads juridiski beidzies un sācies Miķelī, bet, sākot ar 1819. gadu, tas noteikts Jurģī, vismaz Vidzemē. Acīmredzot tāpēc, ka praksē Jurģis Miķeli jau bija uzvarējis. Tieši ar Jurģi taču sākās vai viss zemnieku darba gads. Tā bija pirmā lauku darbu (izņemot pavasara aršanu, kas sākta jau agrāk), pirmā pieguļas, pirmā ganu, pirmssējas un arī pirmā ugunskuru diena. Tās vienlaikus bija ziemas beigas un vasaras sākums.
Jurģī pārcēlās no vecajām uz jaunajām mājām. Palaikam, protams, to darīja kalpi, kas, labākas dienas cerēdami, nereti mainīja saimniekus, bet reizēm jurģojās arī saimnieki, piemēram, tad, kad par nodevu vai klaušu nepildīšanu kungs viņus bija izlicis no mājām.
Ar Jurģi saistīta rumulēšanās tradīcija — trokšņaina aplaistīšanās par godu kāda darba sākumam.
Jurģa ēdiens — gailis. Reizēm tas bija melns gailis, kas pēc sensenas paražas nokauts Zemes mātei (bet varbūt Ūsiņam) par godu. Ir ziņas, ka Jurģī pie veciem kokiem vai akmeņiem nolikti mielasti dievībām.
Jurģu dienas ticējumi
Jurģu dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.
Aizgājējiem Jurģos vecajā vietā durvis jāatstāj vaļā.
Ja Jurģu dienā kādā mājā kalpotāju ieved baltā zirgā, tad tas tajā gadā apprecas.
Jurģu rītā pirms saules jāpeldina kumeļi, lai tie aug stipri.
Ja Jurģu dienā ar zemi, tad vilki kož kumeļus.
Ja Jurģu dienā līst lietus, govis dos daudz piena.
Zirņi jāsēj Jurģu dienā, tad labi izdodas.
Jurģu dienā jāstāda sīpoli, tad tie ir ražīgi.
“Senču kalendārs”, “Latviešu tautas ticējumi”
