Septiņi Latvijas amatierteātri festivālā “Ūsiņdienas” Aizkraukles pilsētā un pagastā aizvadītās nedēļas nogalē bija sagādājuši svētkus.
Septiņi Latvijas amatierteātri festivālā “Ūsiņdienas” Aizkraukles pilsētā un pagastā aizvadītās nedēļas nogalē bija sagādājuši svētkus. Divos kultūras namos varēja noskatīties septiņas lieliskas izrādes.
Šāds festivāls Aizkrauklē notiek katru otro gadu, šogad tas bija jau piektais. Atklāšanā festivāla idejas autors un Aizkraukles tautas teātra režisors Juris Kalvišķis nezinātājiem atgādināja, kāpēc “Ūsiņdienas”. Šis ir laiks, kad lielas pārmaiņas notiek gan dabā, gan cilvēku dzīvē. Dabā viss asno, zaļo un plaukst, bet seno latviešu dzīvē sākās ceļš uz jaunām mājām. Gājējiem viens dzīves un darba posms noslēdzās un sākās jauns.
Izmiršana nedraud
Vērtējot festivālu Aizkrauklē, Ādolfa Alunāna Jelgavas tautas teātra režisore Lūcija Ņefedova pieminēja Federiko Garsijas Lorkas vārdus: “Ja tautai nav teātra, tauta mirst.” Ja vērtē no šāda viedokļa, latviešu tautai izmiršana vēl ilgi nedraud, jo teātrmīļu Latvijā netrūkst. Tie, kuri ar to “saslimuši”, ne mūžam nav izdziedināmi.
Nav viegli dienā noskatīties sešas izrādes un vēl spēlēt savējo. Katra izrāde bija interesanta, katra savādāka un sniedza daudz pozitīvu emociju. Ja vakarā kāds arī jutās noguris, tas bija patīkams nogurums.
Cilvēki Aizkrauklē kūtri apmeklē kultūras pasākumus, īpaši teātra izrādes, taču šoreiz skatītāju bija daudz. Vairums bija atnākuši tieši uz Aizkraukles tautas teātra pirmizrādi “Slazdu krogs”, kuru festivālā rādīja pēdējo.
Lugu rakstīt kā kleitu šūt
Pēc izrādes dramatizējuma autore Māra Svīre, kura bija arī festivāla žūrijā, atzina, ka jutusies ļoti satraukta, jo “Slazdu krogs” ir viņas darba pirmais iestudējums: “Pēc maniem darbiem uzņemtas filmas, bijušas grāmatu prezentācijas, bet lugas izrāde — pirmo reizi. Gribēju pirmizrādei pašūt jaunu kleitu, taču vēlāk nobijos — ja nu izgāšanās? Vēlāk sapratu: ja Aizkraukles tautas teātrim ir tik labs režisors un aktieri, izgāšanās nevar būt, bet jaunu kleitu šūt jau bija par vēlu.”
Arī lugas rakstīšanu dramaturģe Māra Svīre salīdzina ar kleitas šūšanu, jo tur ir gan piegriešana, gan sadiegšana un ārdīšana, gan arī šūšana un cakošana. Kā ar kleitu, tā arī ar lugu bieži vien ir tā, ka tās abas noliek skapī un aizmirst. Tāpēc autore ir ļoti priecīga, ka šī viņas “kleita” pielaikota tādai dzīvai būtnei, ko sauc par skatuvi. Un, autoresprāt, pielaikota ļoti veiksmīgi.
Iestudējot izrādi, režisors Juris Kalvišķis šo to mainījis, taču no teksta neko nav īsinājis. Varbūt tāpēc izrāde iznākusi tik gara — divarpus stundu. Māra Svīre atzina, ka tā vēl jāpilnveido un šis tas jāsaīsina.
Slavē Balvus un Jelgavu
Vērtējot festivālu kopumā, Māra Svīre īpaši slavēja balvēniešu izrādi “Bildinājums”. Mākslinieciski nevainojama un aizkustinoša viņai likusies arī jelgavnieku “Vecmodīgā komēdija”. Svīres kundzes skatījumā tās bijušas divas spožākās festivāla izrādes.
Jelgavas tautas teātra režisore un arī izrāžu vērtētāja Lūcija Ņefedova atzina, ka Ūsiņdienu festivāls vienmēr bijis ļoti interesants. Ir iespēja noskatīties labas izrādes un spējīgu aktieru sniegumu. Jelgavas tautas teātrim ar aizkraukliešiem izveidojusies laba sadarbība, un Ņefedovas kundze uzaicināja Aizkraukles tautas teātri piedalīties latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumu festivālā šīgada oktobrī Jelgavā.
* * *
Festivāla noslēgumā katrs teātris kādā nominācijā saņēma zelta pakava naglu. Kāpēc pakava? Ūsiņš ir zirgu aizbildnis, tāpēc nominētie aktieri un teātri saņem “zelta” vai “sudraba” pakavus vai pakavu naglas. Kokneses amatieru teātrī zelta pakava naglu kā jaunā skatuves cerība saņēma Līga Kļaviņa, bet Aizkraukles tautas teātrī par lielisku lomas tēlojumu — aktrise Indra Ķimele.
