Klāt pavasaris. Var strādāt dārzos, parkos. Varbūt tieši šopavasar jāiestāda kāds koks vai kāds jānozāģē, lai dzīvotu sakoptā vidē.
Klāt pavasaris. Var strādāt dārzos, parkos. Varbūt tieši šopavasar jāiestāda kāds koks vai kāds jānozāģē, lai dzīvotu sakoptā vidē. Padomju laika pārspīlētā koku stādīšanas sacensība vai katrā svētku reizē daudzās vietās radījusi nevis sakoptu vidi, bet džungļus, kurus nu nākas izcirst. Gandrīz katrā pagastā ir cilvēki, kuri mācījušies kopt un uzlabot apkārtni, kurā dzīvojam. Viņu padomos un atziņās vērts ieklausīties, pirms ņemt lāpstu vai zāģi.
Ar lāpstu vairs negrib
–– Ar lāpstu cilvēki strādāt vairs negrib, — stāsta Jaunjelgavas vidusskolas daiļdārzniece Lolita Frīdmane. –– Taču daiļdārzniekam īpaša tehnika vēl nav izgudrota, tāpēc vēl joprojām visbiežāk izmantojam lāpstu. Man vislabāk patīk plaši zālāji, kuros ir nelielas dobes ar zemiem skujeņiem. Iespējams, tāpēc, ka esmu studējusi mežsaimniecību Lauksaimniecības akadēmijā. Tikai pēc tam mācījos daiļdārzniecību. Ļoti jauki izskatās arī rododendri. Atkarībā no šķirnes tie zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Arī pašlaik pie Jaunjelgavas vidusskolas daži rododendri jau uzziedējuši.
Šogad modē viss svītrainais
–– Šogad modē visi augi, kuru lapas ir svītrainas, — uzskata Frīdmanes kundze. To viņa izlasījusi kādā ārzemju dārzkopju izdevumā.
Tāpēc arī skolas puķudobē šopavasar iestādīts ne viens vien augs ar šādām lapām. Esot arī svītraini un raibi skujeņi, taču tādus viņai nav izdevies nopirkt. Pie privātmājām izvēlas zālāju
Savulaik pie jaunjelgaviešu privātmājām liela vieta bija atvēlēta puķudobēm, kurās no agra pavasara līdz vēlam rudenim kaut kas ziedēja. Pašlaik situācija sāk mainīties. Arvien populārāki kļūst labi iekopti zālāji, kuros iestādīti daži neparastāku formu skujeņi. Varbūt, tāpēc, ka šādu pagalmu vieglāk kopt. Nav jātērē laiks puķudobju ravēšanai. Vajag vien regulāri nopļaut zālīti, ko ar mūsdienu tehniku var veikt ļoti ātri, un pavasaros vai karstās vasarās, ja nepieciešams, dekoratīvos skujeņus piesegt no pārāk spožas saules. Varbūt vērts dārzā likvidēt vecos, sen vairs labi neražojošos jāņogu krūmus, zem kuriem nekas cits neaug, un to vietā izveidot zālāju ar kādu košumkrūmu? Ļoti interesanti apstādījumos izskatās arī parastie virši.
Problēma –– lieli koki
Lai arī Jaunjelgavas pilsētas apzaļumošana uzticēta pašvaldības uzņēmumam “Nams”, šī uzņēmuma darbiniekiem ar padomu palīdz arī Frīdmanes kundze.
–– Jaunjelgavas nomalēs aug daudz priežu, –– saka daiļdārzniece. –– Uz šo koku fona labi izskatītos kļavas un nelielas bērzu birztaliņas. Taču šādus kokus stāda ļoti reti.
Pilsētā savulaik stādīti lieli koki, taču nav ņemts vērā, ka pārāk lieli koki šaurajās pilsētas ielās neiederas –– ne tikai tāpēc, ka ar laiku to sausie zari apdraud garāmgājējus. Jo lielāks koks, jo cilvēkam jāturas tālāk, lai novērtētu tā skaistumu. Tur, kur tas nav iespējams, garāmgājēji redz tikai stumbrus. Pilsētas apstādījumos jāizvēlas augumā mazāki koki, piemēram, robīnijas, zviedru pīlādži, tūjas, vilkābeles, sarkanie grimoņi. Pilsētas ainavu lieliski papildinātu arī ceriņi.
Skrīveros sava ainavu arhitekte
Tikai kopš 1. aprīļa Skrīveru pagastā pieņemta darbā apzaļumotāja Dace Stesele, kura pavisam drīz beigs mācības Lauksaimniecības universitātē un iegūs ainavu plānotājas un arhitektes profesiju. Viņas diplomdarbs ir Jumurdas muižas ainavu parka projekts Madonas rajonā. Pagājušajā vasarā viņa sešus mēnešus jau strādāja Skrīveru pašvaldībā mācību praksē.
Pati Dace uzskata, ka Skrīveros vēl pāragri runāt par pagasta ainavas veidošanu –– vispirms jāsakopj esošais. Pie tam vērienīgiem labiekārtošanas darbiem pašvaldībai trūkst naudas.
Šopavasar „frizē” liepas
–– Skrīveros ir ļoti daudz vecu koku, –– saka Dace Stesele. –– Sauso zaru izzāģēšana pašlaik ir lielākā problēma –– jānomā dārga tehnika. Šopavasar ievērojami apzāģē liepiņas ap Skrīveru vidusskolas stadionu. No malas skatoties, varbūt šķiet, ka kokus neglābjami izkropļo, bet tas tā nav. Ja apzāģē īstajā brīdī, tas kokiem nekaitē. Liepas ātri dzen jaunas atvases, un tās drīz atkal sakuplos. Vajadzīgais efekts būs panākts — ielas un stadionu nenoēnos, nebūs milzīgā lapu kalna un sauso zaru, kuri stiprā vējā kādam varētu uzkrist. Liepas vajadzētu apzāģēt arī kapos.
Nav īsta parka
–– Skrīveru centrā ir vairākas vietas, kuras dēvē par parkiem, taču patiesībā tādu nav, –– uzskata Dace Stesele. –– Cilvēkiem nav vietas, kur pastaigāties, pasēdēt uz soliņa, jo nav ne soliņu, ne celiņu. Skrīveros ir daudz vecu cilvēku, kuri labprāt uz šādu vietu atnāktu, lai satiktos, parunātos. Parkā noteikti labi justos māmiņas ar bērniem.
Sodītie strādāt nenāk
Daces rīcībā ir pašvaldības uzņēmuma strādnieki, kā arī to iestāžu tehniskie darbinieki, pie kurām tobrīd notiek labiekārtošanas vai sakopšanas darbi. Viņa norīko darbā arī tos, kuriem jāatstrādā kāds pabalsts, un sabiedriskajos darbos nodarbinātos. Ir vēl kāda cilvēku grupa –– sodītie cilvēki, kuriem piespriesti sabiedriski derīgie darbi.
–– Man ir vesela mape ar tiesas lēmumiem par šādu cilvēku norīkošanu darbā, –– saka Dace Stesele. –– Diemžēl viņi nenāk un paredzētās stundas nenostrādā. Kas viņus piespiedīs to darīt?
Desmit gadu Koknesē
Arī Kokneses pagastā ir sava apzaļumotāja un labiekārtošanas speciāliste. Jau vairāk nekā 10 gadu šo darbu veic Tamāra Baltmane.
–– Lauksaimniecības akadēmiju pabeidzu 1973. gadā, –– saka Baltmanes kundze. — Atnācu uz Koknesi. Tad piecus gadus nostrādāju Gulbenē. Sākoties juku laikiem, atkal atgriezos Koknesē, un nu jau 12 gadu nodarbojos ar pagasta labiekārtošanu.
Cīnās ar džungļiem
Gan plānotu, gan neplānotu darbu ir milzum daudz. Ja sāk no viena gala, otru nemaz nevar redzēt. Kad sāku nodarboties ar Kokneses apzaļumošanu un labiekārtošanu, vispirms pētīju, kas jānozāģē un jālikvidē, tikai tagad var stādīt jaunus kokus un krāšņumaugus. Padomju laikos par godu katrai gadadienai stādīja kādu aleju vai birzi. Neviens nedomāja, kas tur būs pēc daudziem gadiem. Bija pat tādas vietas, kur stādīja sešas reizes pēc kārtas. Vislielākos džungļus Koknesē padomju laika darboņiem bija izdevies radīt pie Kokneses dzelzceļa stacijas. Tur pamatīgu zāģēšanu sarīkojām pirms desmit gadiem.
„Jūs manu rozi nopļāvāt!”
Līdzīgas situācijas bieži vien veidojas pie daudzdzīvokļu mājām — no viensētas pārceļoties uz dzīvokli, gandrīz katrs cenšas atvest sev līdzi kādu augu. Iestāda to pie pašiem pamatiem un aizmirst. Nebūtu slikti, ja pēc puķudobes ierīkošanas kāds to arī koptu, bet bieži vien gadās, ka jau pēc mēneša dobe sāk aizaugt nezālēm. Kopjot nezāles nākas nopļaut, bet iedzīvotājs strīdas pretī: „Jūs manu rozi nopļāvāt!”.
Ir mājas, kuru iedzīvotāji ieinteresēti sakopt apkārtni –– parasti šādā mājā dzīvo kāds aktīvs cilvēks, kurš mudina veikt šos darbus, taču tādu ir ļoti maz. Vairāk ir vienaldzīgo.
Apses mūžu nodzīvojušas
Apzaļumotāju parasti meklē tad, kad koku dēļ sākušās problēmas –– dzīvoklī kļuvis tumšs, sienas sākušas pelēt. Vienkārši koki stādīti pārāk tuvu ēkām, tie izauguši pārāk lieli. Gadās –– daži sūdzas par to, ka zāģē lielos vecos kokus. Problēma ir vienkārši atrisināma –– mājas vecākajam liekam savākt parakstus no nama iedzīvotājiem. Ja lielākais vairums iedzīvotāju piekrīt, pārējiem jāpiekāpjas.
Lielas problēmas radās, kad bija jāsāk zāģēt savu mūžu nodzīvojušās apses un papeles. Sākumā tās zāģējām bez brīdinājuma. Cilvēki bija ļoti neapmierināti. Tad pagasta avīzītē sākām skaidrot, kas un kā. Iedzīvotāji pierada pie domas, ka šos kokus jāzāģē, un vairs neprotestē. Šopavasar paredzēts nozāģēt visas vecās apses.
Kā priekšnieka nav, tā pīppauze
Arī Kokneses pagastā apkārtnes sakopšanā strādā lielākoties bezdarbnieki. Pašvaldībā visu gadu sabiedriskos darbus veic 15 bezdarbnieku.
— Grūti prognozēt, kā nākotnē veiksies ar bezdarbnieku izmantošanu apkārtnes sakopšanā, — spriež Baltmanes kundze. –– Piemēram, ārzemēs bezdarbnieku darbu uzskata par neproduktīvu. Tā tas arī ir –– tikai retais bezdarbnieks uzdoto veic apzinīgi. Šie cilvēki jāpieskata kā mazi bērni. Tikko priekšnieks pazūd aiz stūra, tā pīppauze un „atpūta”. Tomēr izmantojot tieši bezdarbniekus, katru pavasari pagasta teritoriju izdodas sakopt.
Dīķī stādīs ūdensrozes
— Nav jau tā, ka apzaļumotājs organizē tikai koku zāģēšanu un stāda košumkrūmus, — saka Tamāra Baltmane. — Jārūpējas arī par citu pagasta īpašumā esošo objektu apsaimniekošanu. Piemēram, Kokneses parkā ir veci dīķi. Viens no tiem ir ļoti piesārņots, nedarbojas slūžas. Šovasar plānots vienu no dīķiem iztīrīt, salabot slūžas un iestādīt ūdensrozes.
Derētu apgaismoti celiņi
Jau daudzus gadu desmitus koknesieši un pagasta viesi dodas uz parku Daugavas krastā, apskata pilsdrupas, priecājas par gleznainajiem Pērses krastiem. Parkā veikts liels darbs –– izveidotas taciņas, ierīkoti soliņi un tiltiņi. Gribētos, lai arī īsajās vasaras naktīs vismaz daļa parka celiņu būtu apgaismoti. Tas būtu tik romantiski –– vēlu vakaros pastaigāties un ieklausīties dabas skaņās. Apgaismojumam būtu arī praktiska nozīme –– atgriežoties mājup no zaļumballēm, parkā kājas neķertos aiz koku saknēm. Laternas ierīkot attur vien tas, ka cilvēki nemāk saudzēt labas un derīgas lietas. Laternas varētu ātri sabojāt.
Mācās dzīvot sakoptā vidē
Deviņdesmito gadu sākumā Koknesē sākās konkurss par sakoptāko sētu. Sākumā tikai dažas sētas atbilda visām prasībām, pēc kurām vērtē, cik labiekārtota ir saimniecība. Tad situācija sāka strauji mainīties, un nu jāvērtē ļoti daudz sētu.
Liela daļa privātmāju īpašnieku ir iemācījušies dzīvot un saimniekot sakoptā vidē. Cilvēki zināšanas par dārzu veidošanu apgūst pašmācības ceļā, par to taču ļoti daudz raksta.
Privātmāju īpašnieki iemācījušies nodalīt saimniecisko zonu no pārējās dārza teritorijas. To atdala ar dzīvžogu, reizēm ar pārvietojamu sētu, uz kuras var nostiprināt dažādus dekoratīvus elementus. Katram jāatrod individuāls risinājums, kurš piemērots vislabāk.
Skujas salātiem nederēs
Atšķirībā no ciemata teritorijas lauku sētās vēl samērā maz izmanto dažādus dekoratīvos augus –– cilvēki pieraduši, ka ikviens augs dod arī kādu praktisku labumu –– ogas vai augļus. Skujkokam ir izteikti dekoratīva nozīme –– salātos skujas nesagriezīsi, arī čiekuri pusdienām nederēs… Tikai tie, kuri interesējas par dārza labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu modes tendencēm, atļaujas jāņogu krūmu vietā iestādīt kādu skujeni.
Piespraude pie svētku tērpa
Skaista puķudobe ir kā grezna piespraude pie svētku tērpa –– uzskata Baltmanes kundze. To nedrīkst ierīkot nesakoptā, piemēslotā vidē, tad tā nesniegs vēlamo efektu. Iespējams, tāpēc Koknesē tikai pašlaik šur tur sāk ierīkot puķudobes. Pie tam tikai tur, kur vide daudzmaz sakārtota. Puķu stādi ir visai dārgi, tāpēc paldies iedzīvotājiem, kuri tos audzē un piedāvā pašvaldībai.
Dārzā dzīvo rūķi
Interesants dārza dizaina elements ir nelielas figūriņas — parasti no ārzemēm pārņemtie rūķīši vai nelieli eņģelīši. Sentimentālāki cilvēki Rietumeiropā dārzos izvieto pat veselas keramikas dzīvnieciņu kolonijas. Šādas figūriņas parasti ir visai dārgas, tāpēc atļauties var tikai retais. Ja tās izvieto ar konkrētu nodomu, dārzā var radīt īpašu noskaņu. Baltmanes kundze gan uzskata, ka latviešu mentalitātei vairāk piemēroti dažādi neparasti dabas veidojumi –– ķeburaini zari, piepes, koka izaugumi, nevis mākslīgas figūriņas. Viss atkarīgs no katra gaumes un iespējām.
