Latvijā briežu audzēšanas bizness ir tikai sākuma stadijā, un vienādi attīstās abi virzieni: briežu gaļas iegūšana un medību saimniecību izveidošana.
Latvijā briežu audzēšanas bizness ir tikai sākuma stadijā, un vienādi attīstās abi virzieni: briežu gaļas iegūšana un medību saimniecību izveidošana.
Briežu audzēšana nav tradicionāla lauksaimniecības nozare, tā nekonkurē ar ES vietējo produkciju, tāpēc pēc iestāšanās ES tai Latvijā varētu būt netraucēta attīstība.
Briežus audzē 20 saimniecībās
Pašlaik briežus audzē aptuveni 20 saimniecībās, kurās kopumā mīt aptuveni 800 staltbriežu un dambriežu. Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas vadītājs Dainis Paeglītis stāsta, ka asociācijā apvienojušās 15 saimniecību, kas nodarbojas ar briežu audzēšanu. Ar šo biznesu nodarbojas vēl piecas saimniecības, kas nav asociācijas biedres.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Inguna Gulbe atzīst, ka ar briežu audzēšanu, protams, var nodarboties un briežu biznesam ir sava neliela niša. Tomēr nebūtu prātīgi visiem zemniekiem pamest līdzšinējo nodarbošanos un audzēt briežus.
Lai sāktu nodarboties ar briežu audzēšanu, nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, jo vaislas dzīvnieki ir dārgi, tāpat jābūvē žogi, jārūpējas par dzīvnieku piebarošanu un tamlīdzīgi. Tomēr, pēc Savvaļas dzīvnieku asociācijas aprēķiniem, nodarbojoties ar dzīvnieku audzēšanu gaļai, pirmā peļņa būtu pēc trim četriem gadiem, bet pēc pieciem sešiem ieguldītais atmaksātos.
“Iekārtojot medību saimniecības, peļņa tik ātri nav gaidāma. Kamēr bullis izaug līdz zelta ragiem, paiet septiņi līdz deviņi gadi,” skaidro D. Paeglītis.
Cer uz Vācijas tirgu
Briežu gaļas audzētājiem ir lieli nākotnes plāni: iekarot Vācijas gaļas tirgu, daļēji izspiežot no tā Jaunzēlandi, kas patlaban ir lielākā briežu gaļas eksportētāja.
“Es nesen biju Anglijā un tikos ar cilvēku, kurš ar briežu gaļas ražošanu sāka nodarboties pirmais. Tas bija pirms 30 gadiem. Cenas, par kādām viņš pārdeva briežu gaļu, bija vienkārši satriecošas — no 6,5 līdz 40 latiem par kilogramu mazumtirdzniecībā,” stāsta D. Paeglītis.
Vai Latvijā kāds pirks gaļu par tādu naudu? “Nedomāju, ka par 40 latiem par kilogramu tai pie mums būs noiets. Cena, par kādu restorāni pērk medījumu gaļu no “Ādaži Cover”, arī nemaz nav zema,” atbild D. Paeglītis.
Briežu gaļas audzētāji par galveno tirgu nemaz neuzskata Latviju. Viņi savu produkciju cer eksportēt lielākoties uz Vāciju.
“Ja Latvija gribētu aizpildīt tikai piecus procentus no Vācijas briežu gaļas importa (to Vācijā lielākoties ieved no Jaunzēlandes), tad Latvijā ar briežu audzēšanu gaļai vajadzētu nodarboties 200 līdz 300 saimniecībām, katrā turot no 300 līdz 400 dzīvniekiem. Ja Jaunzēlande var tik labi pelnīt, pat esot daudz tālāk no Vācijas nekā Latvija, tad kāpēc mēs to nevarētu? Turklāt mēs varētu piedāvāt vāciešiem atdzesētu gaļu, nevis sasaldētu, kā to dara jaunzēlandieši, jo attāluma dēļ viņi to nevar piegādāt atdzesētu,” domā Dainis Paeglītis.
D. Paeglītis stāsta, ka arī Vācijā ir briežu dārzi, bet valsts lielākā problēma, kas neļauj šai nozarei attīstīties, ir zemes trūkums.
Lai izstrādājumus varētu eksportēt uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nepieciešams ES standartiem atbilstošs gaļas pirmapstrādes cehs. Latvijā tāds ir viens — “Ādaži Cover”, taču Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas biedri kooperējoties gatavojas būvēt savu cehu, jo asociāciju neapmierina ādažnieku piedāvātās iepirkuma cenas.
Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija cer, ka ar ES labvēlīgi atrisināsies eksporta kvotu jautājums. Pagājušajā gadā Latvijai bija piešķirta 100 tonnu eksporta kvota uz ES. Pēc D. Paeglīša teiktā, tā izpildīta. Asociācija lūgusi Zemkopības ministrijai, lai tā šogad panāktu kvotas palielinājumu — 200 tonnu bez muitas nodokļa. Vedot briežu gaļu, piemēram, uz Vāciju ārpus kvotas, muitas nodoklis ir 9 procenti.
Zemkopības ministrija jau pagājušajā gadā bija atvēlējusi subsīdijas vaislas dzīvnieku iepirkšanai. Šīs nozares pārstāvji var cerēt arī uz SAPARD atbalstu.
Gaļu Latvijā varēs nopirkt retais
Pēc D. Paeglīša vērtējuma, Latvijā briežu gaļas tirgus pagaidām nemaz nav izveidojies, jo nav piedāvājuma. Par tādu gaļu interesi ir izrādījuši vienīgi restorāni.
D. Paeglītis atceras, ka reiz “Turībai” bijis medījumu veikals, bet tas likvidēts jau padomju laikā.
“Manuprāt, daudzi cilvēki svētkiem gribētu nopirkt arī kādu eksotiskāku gaļu un mājās to pagatavot, bet nekur tādu nopirkt nevar,” secina D. Paeglītis. Akciju sabiedrības “Rīgas miesnieks” mārketinga direktors Ainārs Šteins uzskata, ka ikvienai precei, tajā skaitā brieža gaļai un tās izstrādājumiem, var būt pircējs. Jautājums tikai, cik būs tādu, kas varēs to atļauties nopirkt. Tad būs skaidrs, cik šis bizness izdevīgs.
“Nesen Latvijā sākām pārdot ‘Ševrolē’ liellopu gaļu. Lai pircēji to iepazītu, “City marketā” divas dienas rīkojām degustācijas. Šī gaļa ir perfekta, garšīga, bet gandrīz divas reizes dārgāka nekā parastā liellopu gaļa. Interese par ‘Ševrolē’ liellopu gaļu tiešām bija liela. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju pirktspēja nav tik augsta, lai šo gaļu varētu atļauties nopirkt visi, kas to kāro. Bija arī tādi, kas nevilcinoties vēra vaļā maciņu.
Domāju, ka arī briežu gaļa un tās izstrādājumi Latvijas pircēju varētu interesēt. Veikalos ir ne tikai tradicionālā liellopa, cūkas vai vistas gaļa, bet arī tītari, truši. Arī šī gaļa ir samērā dārga — no 3 līdz 4 latiem par kilogramu. Tomēr tai ir pircēji. Briežu gaļas biznesam Latvijā ir nākotne,” secina A. Šteins.
Medības iežogojumā
Lielākā medību saimniecība Latvijā ir Madonas rajona Jumurdas pagastā. Tur briežu dārzu vieni no pirmajiem pirms septiņiem gadiem sāka veidot Gunta Cunska kopā ar vīru Agri Klimanovu. Tagad viņu saimniecība kļuvusi par lielāko briežu dārzu Latvijā. Tajā ganās aptuveni 300 briežu.
Dzīvniekus ik dienu nepieciešams arī piebarot ar graudiem, kartupeļiem, zariem, sienu un barības piedevām.
Mežzinātņu doktors Vitauts Gaross uz briežu biznesu raugās visai skeptiski. Pēc viņa teiktā, bullim skaisti ragi izaug ne ātrāk kā 8—9 gados, bieži tikai 10—12 gados. Turklāt jārēķinās, ka skaisti ragi izaug ne katram bullēnam. Ja dārzā ir daži buļļi ar izcili skaistiem ragiem, nav nekādas garantijas, ka pēcnācēji būs tikai viņa, jo pārējiem dārza buļļiem prezervatīvu nav…
V. Gaross arī šaubās, vai “siltumnīcu” brieži medniekus maz interesēs. “Absolūti nepareizi ir domāt un cerēt, ka iežogojumā esošie dzīvnieki uzvedības ziņā būs tādi paši kā savvaļā dzīvojošie. Ārzemēs esmu bijis medību saimniecībās, kur pat no neiežogotas teritorijas brieži iznāk no meža, izdzirdot barotāja taures skaņas vai spaiņu pagrabināšanu. Cerības, ka ārzemnieki gribēs braukt uz Latviju medīt briežus iežogojumā, ir mazas, jo to var darīt arī savā valstī,” spriež V. Gaross.
