Muiža 19. gs. pieder Plāteru—Zībergu dzimtai, kuras laikā izveidots pašreizējais apbūves ansamblis.
Muiža 19. gs. pieder Plāteru—Zībergu dzimtai, kuras laikā izveidots pašreizējais apbūves ansamblis. Tajā ved grezni mūra vārti, tālāk ap pagalmu ir saimes ēka un dzīvojamā māja, bet pretī pils. Tā būvēta ap 1896. gadu pēc poļu arhitekta J. L. Markoni projekta franču neorenesanses stilā. Būvdarbus vadījis Dzērve no Rīgas.
No 1921. gada — Bebrenes vidusskola. 20. gs. 50. gadu beigās veikta pārbūve, mansarda stāvā izbūvējot klašu telpas. Parks pie pils ierīkots 1888. gadā, bet saglabājušies arī vecāki koki, iespējams, no iepriekšējā dārza. Pie pils ir regulāra plānojuma dārza parters un tālāk ainavu parks, kuru kopšanai muižā bijis arī dārznieks ar palīgu.
Bebrene ir pie Daugavpils—Jēkabpils ceļa. Tā ir tik interesanta kultūrvēsturiska vieta, ka te gribas iegriezties vēl un vēl. Par to var spriest pēc vēsturiskajām ziņām. Antīkās mēbeles atvestas no Parīzes. Lielajā salonā, kurš tapsēts ar sarkanu materiālu, apkārt ovālajam galdam izvietoti krēsli Ludviga XIV stilā, kuri pārvilkti ar tādu pašu audumu kā sienas.
Pie salona ziemeļu sienas izvietotas itāļu skolas gleznas, arī Sasseferato darbi. Mazajā salonā pie durvīm, kuras veda no halles, stāvēja Ludviga XIII valdīšanas laika krēsls. Blakus tam pie sienas bija novietots liela izmēra XV gs. antīkās mākslas gobelēns (Jozefats Plāters—Zībergs apgalvoja, ka līdzīgu gobelēnu līdz 1939. gadam redzējis Putti galerijā Florencē).
Mazā salona iekārtojums bija veidots no mēbelēm un kumožu pāra Ludviga XV stilā. Abu bibliotēku augstajos stikla skapjos, kuri bija izvietoti gar visām sienām, glabājās ap 10000 grāmatu sējumu.
Paši lielākie folianti bija novietoti uz milzīga galda lielās bibliotēkas centrā. Grāmatu izlase veidojās, pateicoties Jozefatam Plāteram, kurš Leipcigā bija ieguvis doktora grādu tiesību zinībās. Vēlāk viņš piedalījās Jelgavas heraldiskās biedrības darbībā.
Grāmatas bija ļoti dažādas un daudzās valodās. Pils bibliotēkā bija grāmatas tiesību, arheoloģijas, mākslas, literatūras zinātnēs franču, poļu, vācu, grieķu un latīņu valodā. Pašas vecākās grāmatas bija iesietas pergamenta un ādas vākos.
Šādas ziņas par pili sniedza Bebrenes pagasta vēsturnieki.
