Kad tas viss reiz beigsies? Jau trešo mācību gadu pēc kārtas tādas domas pārņēmušas ne vienu vien mammu, tajā skaitā arī mani. Ik dienas pieaugošā saslimstība ar Covid-19 pagaidām neliecina, ka uz labo pusi varētu kas mainīties.
Aizvadītajā nedēļā veselības ministrs Daniels Pavļuts un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece konceptuāli vienojās pāriet uz skolēnu testēšanu vienu reizi 14 dienās līdzšinējo septiņu dienu vietā. Ja pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits sabiedrībā būtiski palielināsies, testēšanas regularitāte atkal var tikt pārskatīta. Tāpat, lai testēšanas process būtu visām iesaistītajām pusēm ērtāks un rezultāti operatīvāki, plānots skolās pakāpeniski ieviest arī atšķirīgu testēšanas metodi, kas paredz vienlaikus testēt vienu klasi, nevis kā šobrīd 10 paraugu grupu. Veselības ministrijā arī norāda, ka šāda kārtība atvieglotu gan laboratoriju un izglītības iestāžu darbu, gan arī samazinātu izmaksas par izmeklējumu veikšanu. Turklāt testēšana tiks veikta pēc citas metodes — apvienojot vienā grupā līdz 30 paraugiem līdzšinējo desmit vietā. Tas nozīmē, ka vienā paraugā apvienos veselu klasi. “E. Gulbja laboratorijā” atzina, ka tādējādi varētu samazināt infekcijas atklāšanas precizitāti, tomēr tas ir “saprātīgs kompromiss”, lai nepieļautu visas testēšanas sistēmas sabrukumu. Veselības ministrs Daniels Pavļuts “Twitter” norādījis, ka pamazām tiks ieviestas arī citas testēšanas metodes, piemēram, košļājamie testi. Tā esot ērtāka un mazāk darbietilpīga metode. Bet, lai to ieviestu kā pamatmetodi, vajadzīgs laiks.
Arī jaunā kārtība kā viss, kas saistās par un ap Covid, sabiedrību kārtējo reizi sadala divās pretējās nometnēs. Covid noliedzēji atviegloti uzelpo un priecātos vēl vairāk, ja testus neveiktu vispār. Taču pretēji domājošajos tas vieš bažas. Vispirms jau ironisku smīnu raisa formulējums — ja pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits sabiedrībā būtiski palielināsies, testēšanas regularitāte atkal var tikt pārskatīta. Ielūkojoties SPKC statistikā, skaidri redzams, ka pirms mēneša, 14. augustā, bija 108 ar Covid-19 saslimušie. 9. septembrī, kad ministri vienojās pāriet uz skolēnu testēšanu reizi 14 dienās, dati vēstīja jau par 490 sasirgušajiem. Pieaugot saslimstības rādītājiem, testēšana, lai arī reizi nedēļā, radīja kaut kripatiņu drošības, ka ar veselību viss kārtībā. Internetā izlasīju, ka Vācijas izglītības iestādēs audzēkņus testē pat divreiz nedēļā. Arī es justos labāk, ja tādu sistēmu ieviestu pie mums. Divās nedēļās var gan saslimt, gan izveseļoties. Tad kāda jēga šādai testēšanai? Cik lielam skaitam saslimušo jābūt, lai testēšanas regularitāti pārskatītu?
Uzskatu, ka 14 dienas ir pārāk ilgs laiks, un tas nu epidemioloģiski drošu vidi nekādā gadījumā nerada. Katrā ziņā laboratorijām tā ir liela papildu slodze, lai šos testus, kuru rezultātiem tik īss derīguma termiņš, izanalizētu laikā. Tomēr vīruss jau plosās pāris gadus un tik ātri nedomā pazust. Ja reiz bija nolemts šajā mācību gadā mācības atsākt klātienē, vai nebija pietiekami laika, lai sagatavotos šim milzīgajam darba apjomam? Tā vietā izveido vakcinācijas biroju, lauž šķēpus par muļķīgas loterijas rīkošanu, no kā saslimstības mazināšanā nekāda labuma nav bijis un arī nebūs.
