Lasīju, ka “kovids” atstājot ietekmi uz prāta spējām — mazinoties intelekts. Tādas sekas laikam piemeklējušas arī kādus ierēdņus Veselības ministrijā. No šīs iestādes izskanējis rosinājums samazināt alkohola tirdzniecības laiku vēl par par divām stundām — attiecīgi līdz pulksten astoņiem vakarā. Neteikšu, ka mani tas ļoti uztrauc, alu pērku uzreiz vairumā un krājumi ledusskapī ir pietiekami. Mani kaitina veids, kā ministrija, pēc tās darbinieku domām, samazinās alkohola patēriņu. Nav nekāds atklājums, ja teikšu, ka pārtikas veikali lielākoties strādā līdz desmitiem vakarā tikai tāpēc, ka līdz šim laikam drīkst pārdot arī alkoholu. Reaģējot uz jauno versiju, tirgotāji tā arī pateikuši — samazināsim arī veikala darba laiku. Attiecīgi cietējos paliks tie pircēji, kuriem grādīgie dzērieni nav būtiski. Ko dara aizliegums? No dzīves zināms, jo īpaši Latvijā, tas darbojas vien pāris dienu. Atcerēsimies, cik radoši bija uzņēmēji dažādo Covid aizliegumu laikā. Skaidrs, ka uzņēmīgākie darboņi alkoholu iepirks vairumā un pārdos to visiem gribētājiem par paaugstinātu cenu. Kaut ko līdzīgu redzēju “lokdauna” laikā, kad dienu iepriekš veikalos iepirkuma ratiņus ar alus pudelēm piekrāva pilnus, pat ar kaudzi. Vai, pamazām nosakot arvien īsāku laiku alkohola tirdzniecībai, tauta tiek, autospeca Paula Timrota vārdiem sakot, “nobriedināta” vēl drastiskākiem likumiem? Pauls to teica attiecībā uz Rīgas mietiņiem, kurus izliek ar domu nākotnē pilnībā reorganizēt satiksmi galvaspilsētā. Kāpēc Latvijā ir tik augsts alkohola patēriņš? Intuīcija man saka priekšā — jo cilvēki ir nelaimīgi. Laimīgs cilvēks nevēlas noreibt vēl vairāk. Varbūt tā vietā, lai truli noteiktu bezjēdzīgi kaitinošu kārtējo aizliegumu, būtu laiks paskatīties patiesībai acīs, sākt analizēt apreibināšanās iemeslus un censties tikt galā ar tiem?
