Nezinu, kā citus, bet mani tas karstais laiks padarījis par spoku radinieci. Iedomājieties, visu laiku domāju nepieļaut tādu kļūdu kā pēnvasar, kad staigāju ar sarkanu degunu. Šogad kādus tik krēmus liku, bieži nēsāju masku, bet rezultāts tāds pats — deguns sarkans kā semafors. It kā es būtu draugos ar alkoholu! Tagad domāju, varbūt tas man par garu un ir tuvāk saulei nekā citiem? Varbūt plastiskā operācija vajadzīga, lai to samazinātu? Bet ar to jau visas manas nedienas nav beigušās. Ravējot dārzu, domāju, drusciņ savas miesas parādīšu saulei. Vai tad saule to saprata? Naktī Indriķis man uz sāpošās pārsauļotās muguras puslitru skābā krējuma sasmērēja. Bet gulēt tāpat nevarēju. Turklāt piedevām vēl kaut kur esmu pastāvējusi caurvējā un tagad nevaru pagrozīt galvu. Sakiet, ko gribat, ziemā tomēr labāk!
