Šovasar mans dzīves moto — mieru, tikai mieru! Manas dzīves lielākā kļūda, ka es vienmēr sev izvirzu nereālus plānus, un tad, lūdzu, — stress, depresija, slikts garastāvoklis, bet tagad — pēc manis kaut ūdens plūdi. Runājot par plūdiem, slapjums manu dārzu šogad netaupīja — tikai pagājušajā nedēļā sastrādāju zemi. Un kāda vaina? Līdz 1. jūlijam ceru visu sastādīt un sasēt. Rozālija gan šausminās, kur es tik kūtra, bet vai tad slapjā zemē var sēt? Tāpat viss sapūtu. Tagad veikšu pierakstus, kas un kādā tempā aug. Varbūt pēc tam varēšu izdot grāmatu. Ja kas, neesmu jau badā — par mani parūpēsies draudzīgās Eiropas valstis. Jau nogaršoju jaunos kartupeļus no Spānijas. Man dārzs nav verdzības lauks, bet gan atpūta.
