Ar vēstuli — lūgumu palīdzēt situācijas risināšanā — “Staburagā” vērsās aizkraukliete Kristīna. Netālu no viņas dzīvojamās mājas, rūpniecības zonā, ilgāku laiku kāds uzņēmums krāj atkritumus, kas šogad draudēja aizdegties. Līdz šim centieni situāciju risināt pašas spēkiem beigušies neveiksmīgi.
Kristīnas ģimene Aizkrauklē dzīvo sesto gadu. Viņas vecvecāki ir no Jaunjelgavas, kur pagājusi arī Kristīnas bērnība. Īpašumu Aizkrauklē iegādājušies bankas izsolē. Meklējuši lielāku māju, jo ģimene kupla un šis bijis labs piedāvājums.
Riepu un maisu kalns
Satiekamies pie Kristīnas mājas un kopīgi dodamies virzienā, no kura vējš ik pa laikam kā gulbjus atpūš baltus plastikāta maisus. Tādi te izmētāti viscaur — sapinušies krūmos, šur tur ieauguši zālē. “Mēs ar kaimiņieni katru nedēļu izstaigājam, daļu savācam,” stāsta Kristīna. Brienam pa sauso zāli, līdz sasniedzam mitrāku vietu. Tepat arī lietusūdens novadgrāvis. Tālāk liels angārs, kurā beidzas dzelzceļa pievada sliedes. Uz sliedēm zaļi dzelzceļa vagoni. Lai nonāktu pie sliedēm, nāktos rāpties pāri kalnam, ko veido blīvi sagūluši plastmasas maisi un zvejas tīkliem līdzīgs materiāls. Provizoriski teritorijas lielums varētu būt ap hektāru liels. Bez plastikāta te arī kaudzēs samestas smago automašīnu vai traktoru riepas. Vienu no kaudzēm veido rupji sasmalcinātas riepas, citu — graudi. Tālāk uz pļavas pusi pērnajā zālē ieauguši koka palešu kalni. To, ka tas viss te stāv vairāk nekā gadu, var spriest pēc tā, ka daļa atkritumu iegrimusi zemē, pamatīgi apaugusi ar zāli.
Aizkrauts arī ceļš
Kristīna stāsta, ka šopavasar, kad netālu dega kūla, ugunsdzēsēju mašīna nespēja piebraukt tuvāk liesmām, tāpēc glābēji uguni dzēsuši, to slāpējot ar lāpstām un citu, kas bijis pieejams. Pirms diviem gadiem gar angāru vedis ceļš, līdz ar to arī būtu iespējama piekļūšana ar smago tehniku, bet tagad arī ceļš visā garumā nokrauts ar atkritumiem.
Ceļa galā ir mazdārziņu teritorija, kuru vairs neizmanto tai paredzētajam mērķim, bet šo vietu esot iecienījuši jaunieši. Tālāk no acīm, nomaļa. Iespējams, ka tas arī izskaidro kūlas ugunsgrēka izcelsmi. “Pāri laukam iemīta taciņa. Iet tālāk no mūsu mājas, lai suns nerietu,” stāsta Kristīna.
Atļauja ir izsniegta
Par izgāztuvi un draudīgo situāciju trauksmi cēluši Kristīnas kaimiņi. Viņi ar vēstuli vērsās Aizkraukles novada pašvaldībā. Rakstījuši arī Valsts vides dienestam, bet reakcijas nebija. No 2019. gada novembrī pašvaldībai nosūtītās vēstules atbildes uzzinājuši, ka šeit saimnieko SIA “Baltic Trade”. Uzņēmumam Valsts vides dienests (VVD) 2013. gada sākumā izdevis B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai. Atļauja nozīmē, ka uzņēmuma darbības veids ir plastmasas atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas izveide, sāls un lopbarības piedevu pārkraušanas un uzglabāšanas vietas izveide, pārtikas eļļas un tauku savākšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas vietas radīšana. Tā arī paredz, ka te var būt iekārtas sadzīves atkritumu šķirošanai vai īslaicīgai uzglabāšanai, tajā skaitā pārkraušanas stacija, kuras uzņemšanas ietilpība ir 30 tonnu atkritumu dienā un vairāk, iekārtas dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu (tai skaitā dzīvnieku mēslu un atkritumu no lopkautuvēm) uzglabāšanai, reģenerācijai vai apstrādei (arī iekārtas kompostēšanai un biogāzes iekārtas), kuru uzņemšanas jauda ir 30 un vairāk tonnu dienā. Tāpat atļauja nozīmē, ka var tikt lietotas iekārtas sāls un sāls maisījumu uzglabāšanai, ja uzglabā vienu tonnu vai vairāk sāls vai sāls maisījumu, iekārtas sāls un sāls maisījumu iegūšanai (ar jaudu viena tonna un vairāk diennaktī) ceļu kaisīšanai ziemas apstākļos.
Ar situāciju bija jārēķinās
Tālāk fragmenti no Kristīnas kaimiņu sarakstes ar Aizkraukles novada pašvaldību. 2019. gada 1. novembrī Aizkraukles pašvaldībai nosūtītajai vēstulei atbildi saņēma pēc mēneša, 5. decembrī. Atbildē teikts, ka pašvaldība būvinspektores Eleonoras Lipinas un teritorijas attīstības plānotājas Ilonas Kāganes personā tikās ar iedzīvotājiem un atbildēja uz viņu jautājumiem.
Tālāk vēstulē teikts: “Iepazīstoties ar situāciju un to, ka Jūs savu īpašumu esat iegādājusies savrupmāju apbūves teritorijā blakus rūpnieciskajai zonai, kas teritorijas plānojumā jau ir bijusi pirms tam, kad blakus tika izveidota savrupmāju apbūves teritorija, (..), Jums bija jārēķinās, ka ražošanas teritorija attīstās un tā nekur nepazudīs, bet būs blakus.”
Nākamā rindkopa vēsta: “Šobrīd rūpnieciskā teritorija Jaunceltnes ielā 22, 22B … pieder SIA “Baltic Trade”, kas veic saimniecisko darbību saskaņā ar B kategorijas piesārņojošas atļaujas prasībām. Atļauja izsniegta 2013. gada 12. februārī uz visu attiecīgās iekārtas darbības laiku. (..) Pārbaudot 2019. gada 3. decembrī būvniecības atbilstību normatīvo dokumentu prasībām objektā pārkāpumi netika konstatēti.” Vēstuli parakstījis Aizkraukles novada domes pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis.
Un sākas viss no gala…
Neapmierināta ar atbildi, pie pašvaldības “Facebook” Aizkraukles novada lapā vērsās Kristīna, ievietojot piecas bildes ilustrācijai un tekstu: “Lūk, šāda situācija pašlaik atrodama Jaunceltnes ielā 22a, pašā teritorijas galā. 20 metru no dzīvojamās mājas. Izveidota izgāztuve tieši uz lauka.”
Uz to kāds no pašvaldības darbiniekiem viņai atbild: “Apspriedīsimies, ko mēs kā pašvaldība varam darīt lietas labā, un ziņosim, tikko kā būsim sapratuši, kāds ir pareizākais veids, kā rīkoties. Vai Jums ir zināms, kam pieder šī teritorija? Uz to Kristīna atbild: “Paldies. Jā, firmas nosaukums ir SIA “Baltic Trade”.” Sarakstes noslēgumā pašvaldības pārstāvis saka: “Cerēsim, ka pietiks ar aprunāšanos un nebūs nepieciešama dienestu iejaukšanās. Turēsim Jūs lietas kursā, kā mums risināsies šī problēma.”
Pagāja gads un pieci mēneši. Atbildes tā arī nebija.
Piesārņo un izplešas arī Jelgavas pusē
To, ka šis uzņēmums problēmas radījis arī citos novados, liecina internetā atrodamā informācija no Jelgavas puses Vircavas pagasta. Pašvaldību satrauca uzņēmuma agrākie pārkāpumi. 2014. gada 9. jūlijā VVD Jelgavas reģionālās vides pārvalde konstatēja izsniegtās B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas pārkāpumus, arī pašvaldības speciālistu situācijas izpēte 2015. gada 20. maijā likusi secināt līdzīgi, savukārt 7. decembrī pašvaldībā saņemts iesniegums — sūdzība no Vircavas pagasta 142 iedzīvotājiem par smakām Vircavas pagastā saistībā ar uzņēmuma SIA “Baltic Trade” darbību. Neraugoties uz to, uzņēmums iesniegumā VVD paudis vēlmi būtiski palielināt darbības apjomus, kāpinot savākto dzīvnieku līķu, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kā arī savāktā polietilēna atkritumu daudzumu. Ņemot vērā minētās bažas un to, ka paredzētā darbība var būtiski ietekmēt vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus un nekustamā īpašuma vērtību, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs bija izdevis rīkojumu īpašuma pārvaldei sadarbībā ar SIA “Baltic Trade” pārstāvjiem rīkot sabiedrisko apspriešanu par uzņēmuma ieceri.
Teritorija jāsakopj līdz 1. augustam
“Staburags” pēc iedzīvotāju lūguma piefiksēja fotogrāfijās norādīto atkritumu lauku un ar vēstuli vērsās VVD. Drīz vien saņēma atbildi. Tajā VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece raksta, ka VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes inspektori 20. maijā veica pārbaudi uzņēmumā SIA “Baltic Trade” Aizkrauklē, Jaunceltnes ielā 22 un 22B. Viņa arī norāda, ka uzņēmuma darbībai no VVD ir saņemta nepieciešamā piesārņojošās darbības atļauja.
Pārbaudē tika konstatēts, ka uzņēmums neievēro atļaujā noteiktās prasības. Nav veikti pasākumi, kas nodrošinātu, ka lietus notekūdeņos netiek ieskalotas ķīmiskās vielas un sadzīves atkritumi.
Tāpat nav nodrošināta atbilstoša izlietotā iepakojuma un atkritumu uzglabāšana un apsaimniekošana atbilstoši tam, kā tas ir noteikts atļaujā. Teritorijā ir izveidojušies izlietotās plēves, nolietoto riepu, koka palešu u. c. atkritumu uzkrājumi. Uzņēmums nav nodrošinājis iepriekš minēto atkritumu regulāru izvešanu (atkritumi ir jāizved ne retāk kā ik pa trim mēnešiem). Atbilstoši vides inspektoru sākotnējiem aprēķiniem teritorijā uzkrāts 86,05 t plastmasas iepakojuma, kā arī smago automašīnu nolietotās riepas — aptuveni 120 gabalu. VVD ir pieprasījis uzņēmumam paskaidrojumu. Par konstatēto VVD sācis administratīvā pārkāpuma procesu. Uzņēmumam tiks uzdots novērst konstatētās neatbilstības līdz 2021. gada 1. augustam. Ņemot vērā pārbaudē konstatētos būtiskos pārkāpumus, ja uzņēmums nekavējoties nerīkosies, lai tos novērstu, VVD kā izpildiestāde var sākt izpildi piespiedu kārtā. Par piespiedu izpildes līdzekli tiks izvēlēta piespiedu nauda, kuras naudas apmērs ir no 50 līdz 10 000 eiro un kuras konkrētu apmēru noteiks VVD izpildrīkojumā par piespiedu naudu. Piespiedu naudu var piemērot atkārtoti, katru reizi palielinot piespiedu naudas apmēru, līdz adresāts pārtrauc attiecīgo darbību.Jānorāda, ka šis uzņēmums jau ir VVD pastiprinātas uzraudzības redzeslokā, jo tā darbībā arī Zemgalē ir konstatēti būtiski pārkāpumi.
Pašvaldība var būt tikai vidutāja
Kaspars Sniedzītis, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors, šonedēļ komentārā par situāciju saistībā ar uzņēmuma “Baltic Trade” izveidoto atkritumu laukumu teic, ka pašvaldība iepriekš centusies rast risinājumu starp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, bijusi vidutāja lomā. Tomēr galavārdu — faktu konstatāciju un konkrētu lēmumu — var pieņemt iestāde, kas kontrolē šādu uzņēmumu darbību — Valsts vides dienests, kas arī noticis šomēnes. Tajā pašā laikā uzņēmēji no “Baltic Trade” esot nokaitināti ar radušos situāciju, iedzīvotāju un tātad arī “Staburaga” sūdzību VVD, un kā atbildes gājienu plānojot apvilkt žogu ap savu apsaimniekoto teritoriju. Tas savukārt liegtu piebraukt pie savas mājas tur esošās privātmājas iedzīvotājiem. Pašvaldība uzņemšoties vadīt sarunas par to, lai žogu izvietotu tā, lai neciestu līdzās dzīvojošie. “Tas ir viss, ko šobrīd varam izdarīt. Mums nav tiesību iejaukties šajā procesā.”
Attiecībā uz apvainojumiem pašvaldībai, par it kā norādi uz iedzīvotāju vainu, nonākot šādā situācijā, Kaspars Sniedzītis teic, ka iedzīvotājiem, kas izvēlējušies dzīvot līdzās rūpnieciskajai teritorijai, jārēķinās ar apstākļiem, kādi var rasties. Konkrētā teritorija ražošanai atvēlēta bijusi jau kopš padomju laikiem. Būvēt māju (vai iegādāties) mūsdienās rūpnieciskās zonas tiešā tuvumā ir īpašnieka izvēle, un jārēķinās ar sekām, ar kurām būs jāsadzīvo turpmāko dzīves laiku. Pašvaldība nevar un nedrīkst likt slēgt uzņēmumu un likt atbrīvot teritoriju. Saistībā ar uzņēmuma darbības sākumu Aizkrauklē un B kategorijas atļaujas piešķiršanu tam pašvaldība var piedalīties ar saviem ieteikumiem, konsultācijām, rekomendācijām (kurus VVD var neņemt vērā), bet ne tieši ietekmēt atļaujas izsniegšanu vai liegumu. Savukārt to, vai uzņēmums izpilda atļaujā noteiktās prasības, uzrauga VVD pārstāvji. Pašvaldībai nav šādas uzraudzīšanas funkcijas un resursu.
***
Raksta tapšanas laikā teritorijā sākās intensīva rosība. Kristīna teic, ka nedēļas sākumā ieradusies smagā tehnika — celtņi-manipulatori, ar kuriem kaudzēs krauj zālē ieaugušās riepas. Viņa arī norāda, ka saņēmusi brīdinājumus par to, ka uzņēmuma pārstāvji grasoties ar vārtiem norobežot piebraucamo ceļu pie kaimiņu mājas.
Uzziņa
◆ Uzņēmums “Baltic Trade” reģistrēts 2009. gadā.
◆ Tā īpašnieki ir Pauls Jaunzems un Igaunijas pilsone Valentina Lossenko.
◆ Uzņēmums darbojas otrreizējo izejvielu nozarē, tostarp ar atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecību, lauksaimniecības izejvielu, dzīvu lopu, tekstilizejvielu un pusfabrikātu vairumtirdzniecības starpnieka darbību un atkritumu savākšanu — liecina informācija Firmas.lv.
