Pēc lidsabiedrības “Ryanair” pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā Eiropadome vienojusies noteikt sankcijas pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot šīs valsts aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā un liedzot tām piekļuvi ES lidostām. Dažādas sankcijas konkrētai valstij ir jau izplatīta prakse. Vai sankciju noteikšana konkrētām valstīm palīdz atrisināt konfliktus un uzlabot situāciju?
Filips Rajevskis, politologs
— Tas ir diskutabls jautājums. Ja raugāmies uz sankcijām kā instrumentu, piemēram, attiecībā uz Krieviju un tās politiku, tad noteikti var teikt, ka ilgtermiņā sankcijas strādā. Krievija ir nomierinājusies, jo ekonomiski nevar atļauties rīkoties, kā tas bija Krimas okupācijas un dažādu militāro konfliktu gadījumā. Šobrīd sankcijas Krievijas ekonomiku nodeldējušas līdz tādam līmenim, ka tā pat samazina savus militāros izdevumus, kas šajā valstī nav darīts vismaz desmit gadu. Tas nozīmē, ka sankcijas kā mehānisms neļauj Krievijai attīstīt bruņotos spēkus un izmantot tos starptautiski politisko aktivitāšu veikšanai. Ja pirms kāda laika bija reālas bažas attiecībā uz Latviju, tad tagad saprotams, ka tās ir tikai tukšas runas. Arī Baltkrievijā Krievija neko nevar sākt, jo tas tai ir par dārgu. Ja runā par Baltkrieviju, tad ar sankcijām nevar panākt Lukašenko aiziešanu no valsts vadītāja amata, bet tās pamazām “nožņaudz” viņu ekonomiski. Tas rada sabiedrības lielāku aktivitāti, lai veicinātu šo procesu. Pagaidām viņš var tam visam pretoties, dāsni atalgojot represīvos orgānus, kas viņu atbalstītu. Tomēr sankciju gadījumā ilgi viņš to nevarēs atļauties. Nevienam gan nav noslēpums, ka Lukašenko finansē Krievija, bet tas arī nevar ilgtermiņā turpināties, un kaut kādam risinājumam jābūt. Sankcijas ir viens no veidiem, kas to paātrina. Protams, no tā visa cieš vienkāršie iedzīvotāji, bet viņus apzog arī diktators. Tāpēc, jo ātrāk kaut kas mainīsies, jo ātrāk būs ekonomisks ieguvums. ◆
Raimonds Spūls-Vilcāns, SIA “AmberBirch” vadītājs
— Protams, ka nav pieļaujams, ja kāda valsts aizskar mūsu demokrātiskās vērtības un pilsoņu drošību, tāpēc ir jāreaģē, jārīkojas strikti un visaptveroši, jo ar skaļiem saukļiem un dažām izmaiņām sankciju sarakstos vien nepietiek. Vai tie daži sankcijām pakļautie kaut ko daudz ietekmē, grūti pateikt. Iedzīvotājiem tas viss lielākoties sarežģī dzīvi, jāpiemērojas arī uzņēmējiem un jāseko līdzi sankciju sarakstos iekļautajiem. Uzņēmējiem tas nozīmē papildu darbu, “papīru” kārtošanu un izdevumus. Ja būs nepilnības kontrolē un, pasarg’ dievs, ja pirksi vai pārdosi kaut ko no sankcijās iekļauta vai saistīta uzņēmuma.No otra puses, politikas dēļ arī nevar visu likt “vienā maisā”. Izskan runas par baltkrievu izslēgšanu no hokeja čempionāta, bet vai sportistiem jācieš no valsts vadītāja rīcības? ◆
Aivars Vingris, pensionārs
— Bez rīcības to atstāt, protams, nevar. Tomēr, ja Eiropas Savienība un pasaules sabiedrība piemēros kādas sankcijas vai citus ierobežojumus, nedomāju, ka Baltkrieviju tas būtiski satrauks, jo tai blakus ir plašā Krievija. Kopā tas ir liels tirgus, un abas izdzīvos, bet Eiropas Savienība šķiet maznozīmīgāka. Tam, ka kaimiņvalsts izdzen diplomātus, kam seko tāda pati atbildes reakcija, gan nav nekāda labuma. Nepiekrītu arī rīcībai, Rīgā hokeja čempionāta laikā nomainot Baltkrievijas valsts oficiālo karogu pret opozīcijas simbolu, kāds tas arī ir. Tā no Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ir pārsteidzīga un nepārdomāta rīcība ar oficiāli atzītu simboliku, par ko sašutusi arī Starptautiskā hokeja federācija. To atzina arī Latvijas Universitātes Baltkrievijas informācijas centra direktors Vladislavs Redkins. Lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu tieši Minskā var uzskatīt par vardarbīgu pirātismu. Pareizākais solis būtu visiem pārējiem pasažieriem apvienoties, pieprasot atzīt šo gadījumu par rupju cilvēktiesību pārkāpumu un Lukašenko atkāpšanos. Vai tas tā var notikt, gan jāšaubās. ◆
