Video tiešraidē redzamais balto
stārķu pāris, kas ligzdo uz viena no AS “Sadales tīkls”
elektroapgādes balstiem un kam skatītāji devuši vārdus Fāze un
Volts, šorīt sagaidījis pirmā cālēna izšķilšanos. Kopumā
ligzdā veiksmīgi izdētas piecas olas, pārējās četras vēl tiek
perētas, un ornitologi skaidro, ka, visticamāk, izšķilsies visi
pieci cāļi, taču nav zināms, vai visi mazuļi sekmīgi izaugs
līdz lidspējas vecumam. Tas atkarīgs gan no barošanās iespējām
ligzdas apkārtnē, gan stārķu pāra fiziskā stāvokļa un
iepriekšējās ligzdošanas pieredzes.
Fāze un Volts ligzdā apmetās šī
gada aprīlī un jau neilgi pēc tam tajā tika izdēta pirmā ola.
Tomēr priecīgo notikumu pārtrauca svešas stārķu mātītes
iebrukums, no ligzdas izgrūžot tobrīd vienīgo olu, kam sekoja
iebrucējas pārošanās ar Voltu. Ornitologi, komentējot notikumus,
skaidroja, ka konkurentes iebrukums noticis, jo šādi dzīvnieki
cīnās par sava ģenētiskā materiāla saglabāšanu, un nesteidzās
izteikt minējumus, vai notikušais satricinās svēteļu pāra
veiksmīgu ligzdošanu. Tomēr jau drīzumā ligzdā tika izdētas
jaunas olas, un Fāze ķērās klāt cītīgai mazuļu perēšanai.
Latvijas Universitātes Bioloģijas
institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr.biol.
Māra Janaus stāsta, ka svešu putnu iejaukšanās jaunizveidotās
ģimenes dzīvē parasti notiek ligzdas aizņemšanas un perēšanas
sākuma laikā, tāpēc nākotnē jaunu iebrucēju parādīšanās,
kaut iespējama, ir maz ticama. “Ja neskaita pāra pirmo olu, ko
svešais putns izgrūda no ligzdas, stārķi sarūpēja piecas olas –
lai arī šāds olu daudzums negadās pārāk bieži, tā ir gana
normāla parādība. Toties visu piecu jaunputnu sekmīga izaugšana
līdz lidspējas vecumam gan ir diezgan reta – mazāk par 1% no
visām sekmīgajām ligzdām. Tātad ir liela varbūtība, ka visas
olas izšķilsies, bet izaugs tikai daļa mazuļu. Tas atkarīgs gan
no barošanās apstākļiem tuvākajā apkārtnē, gan no Fāzes un
Volta fiziskās kondīcijas un pieredzes. Visdrīzāk, mums nāksies
redzēt, kā kāds no mazuļiem aiziet bojā tādā vai citādā
veidā, tostarp pastāv iespējamība tikt apēstam. Tomēr dabā
nekas nekad nav 100% droši, tāpēc atliek sekot līdzi notikumiem
un redzēt, kā tie attīstās. Stārķu pārim tuvākajā nākotnē
sāksies ļoti darbīgs un atbildīgs laika posms – jebkurā ģimenē
taču bērni sagādā gan prieku, gan rūpes un raizes! Cerēsim, ka
šī ligzda ietilps tajā 1%, kurā tiek sekmīgi izaudzēti visi
stārķēni,” pauž eksperte.
Komentējot turpmāko stārķu ģimenes
ikdienu, M. Janaus stāsta, ka, kamēr stārķēni ir mazi, vecie
putni, pārsvarā mātīte, paliek ligzdā tos apsargāt. Mazuļiem
pieaugot, nepieciešami aizvien lielāki barības apjomi, tāpēc ar
laiku, kad ārējie apstākļi mazuļus apdraud mazāk, barību
meklēt spiesti doties arī abi vecāki vienlaicīgi. “Barības
meklējumos stārķi lido līdz pat diviem kilometriem tālu, retumis
vēl tālāk. Un nav tiesa, ka stārķu galvenā barība ir vardes.
To apliecina fakts, ka pēdējo 30 gadu laikā varžu pie mums
palicis katastrofāli mazāk, bet ligzdojošu balto stārķu skaits
tajā pašā laikā dubultojies. Stārķi ir gaļēdāji – apēd
jebko, ko spējīgi norīt, piemēram, grauzējus, kurmjus, uz zemes
ligzdojošo putnu mazuļus, kukaiņus, kāpurus, kūniņas, pie
izdevības arī čūskas, ķirzakas, maitu utt.,” atklāj
ornitoloģe.
Kā vēstīts, līdz 31. augustam
“Sadales tīkla” mājaslapā, Latvijas Dabas fonda (LDF)
YouTube kanālā, portālā Dabasdati.lv, LDF mājaslapā (Tiešraižu
sadaļā) un LMT Straumē ir skatāma tiešraide no balto stārķu
ligzdas, ko organizē “Sadales tīkls” sadarbībā ar LDF.
Gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto
stārķu ligzdošanas objektiem, tāpēc rūpes par balto stārķi ir
viena no “Sadales tīkla” korporatīvās sociālās
atbildības prioritātēm. Tiešraide organizēta ar mērķi ļaut
skatītājiem sekot līdzi stārķu gaitām pavasarī un vasarā, kad
aug mazuļi, vienlaikus labāk iepazīstot aizsargājamo putnu un
aktualizējot jautājumu, kā iedzīvotāji var palīdzēt stārķu
izmitināšanā savos īpašumos.
LDF dabas norišu tiešraides internetā
nodrošina jau desmit gadus, un šī ir pirmā reize, kad kameras
tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas
balstā.
