Karš izjauc ierasto ikdienu, sapņus un nākotni. Tomēr paliek cerība gūt laimi, atgūt vismaz kaut ko no pagātnes un ticību nākotnei. Ar šo ticības devu dzīvo arī Daces Rukšānes romāna “Krieva āda” galvenā varone Emīlija. Un vēl ir dāvanā saņemtās leģendāras firmas “Chanel” smaržas ar nosaukumu “Krieva āda”, kas valdzina un atgādina pagātni, kuru vairs nepiepildīt. Parfīma nosaukums neviļus savijas ar Emīlijas nākotni pēckara gados. Lai arī izdevies izveidot jaunu ģimeni, viņas mīlestība un kaislība ir krievu vīrietis. Cilvēks no svešās okupantu valsts, ko nīst tik daudzi. Arī Emīlijas meita Meldra, viņas draugi un vīrs. Tomēr pāri visam ir mīlestība, kas izrādās tik stipra, ka Emīlija bieži vien nespēj parūpēties par ģimeni un pat vēlas aiziet no dzīves, uzzinot par mīļotā nāvi, lai arī viņai ir trīs bērni. Šo attiecību dēļ Emīlija jūtas vairāk izstumta no sabiedrības, kā atbalstīta, un satiek nākamo krievu vīrieti. Viņa atkal izvēlas mīlestību.
Tas ir stāsts ne tik daudz par politiku, bet cilvēku attiecībām, kaisli un mīlestību, kas ir raiba kā tauriņš, nepazīstot robežas, attālumu un tautības. Kā par grāmatu teikusi pati rakstniece: “Un tas, par ko man lika domāt šis romāns — tas bija kā atgādinājums par to, ka mēs nekad nevaram zināt, kā mēs rīkotos tādā vai citādā situācijā, dzīvojot tajā laikā. Un tas, manuprāt, arī labs atgādinājums mūsdienu cilvēkiem par to, ka, pirms nosodīt otru, kura rīcību varbūt mēs nesaprotam, ir vērts padomāt, ka tu nekad nevari zināt, kā tu rīkotos, nokļūstot viņa vietā. Kādas izvēles tu izdarītu.”
