Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksts Aizkraukles novada domes vēlēšanām apvieno kandidātus, kuri pārstāv dažādas jomas un pieredzi pašvaldību darbā. Vairāki vēlēšanās startējuši arī iepriekš no cita politiskā spēka.
Ar savu pieredzi
No esošajiem kandidātiem pašvaldības deputāta pienākumus šobrīd pilda Guntis Jankovskis Aizkraukles novada domē, kurā ievēlēts no “Saskaņas” Sociāldemokrātiskās partijas saraksta, kā arī Grigorijs Popenkovs Jaunjelgavas novada domē, kurā ievēlēts no “Visu Latvijai” — “TB/LNNK”. Pieredze deputāta darbā ir arī Mārim Pilskalnam no Pļaviņām. Ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Savulaik bijis novada domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības vides pārvaldības speciālists. Viņš nolēmis atgriezties politikā, jo izprot un pārzina daudzas lietas pašvaldībā, kas var noderēt jaunajam novadam.
— Bēdīgi skatīties uz maniem dzimtajiem Gostiņiem, trīslaidumu akmens mūra velvju tiltu pāri Vesetas upes vecajai gultnei, kas ir liels retums, graustiem, iebraucot Pļaviņās. Tas pats notiek arī citur. Visi īpašnieki ir atrodami, un viss ir sakārtojams, bet ir jādarbojas, — saka Māris Pilskalns.
Saraksta līderis Jenss Zvirgzdgrauds pēdējos gados strādājis Eiropas Savienības iestādēs reģionu attīstības, inovāciju politikas, kā arī enerģētikas un digitālās infrastruktūras nozarēs. Kā speciālists piedalījies dažu Eiropas Savienības struktūrfondu noteikumu izstrādē. No 1998. līdz 2003. gadam strādājis Jēkabpils pilsētas domē un joprojām uztur saikni ar šo pašvaldību, iesaistījies vairāku nozīmīgu infrastruktūras projektu attīstībā, bijis priekšsēdētāja padomnieks, piedalījies Jēkabpils uzņēmējdarbības atbalsta centra veidošanā. Tagad viņa mājas ir Bebru pagastā.
Visi gatavi strādāt
Jenss Zvirgzdgrauds pašvaldību vēlēšanās iepriekš nav kandidējis. Savulaik gan startējis Saeimas vēlēšanās no “Visu Latvijai!” — “TB/LNNK” saraksta, atzīstot, ka jau tajās piedalījies ar sociāldemokrātisku ekonomisko programmu. Ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju laiku pa laikam bijis saistīts kā brīvprātīgs atbalstītājs, iesaistījies tās vēlēšanu kampaņā arī Aizkraukles novadā, jo tur izdevies sastapt vienādi domājošus novada patriotus un speciālistus dažādās novadam svarīgās jomās. Tā esot komanda, ar ko var kopā “iet izlūkos”, tātad arī veidot jauno Aizkraukles novadu uz jauniem pamatiem un ar domu par ekonomikas attīstību.
Kandidātu saraksts veidots pēc profesionālā principa — vispirms spēcīgs kodols ar speciālistiem novadam svarīgās nozarēs.
— Ar daudziem esam pazīstami jau senāk, un saraksts veidojās spontāni kā domubiedru grupa. Tūlīt arī ķērāmies pie diskusijām par programmu un pēc dažām nedēļām nolēmām pakonsultēties ar partijas vadību Rīgā un Zemgales reģiona koordinatoru, lai pārliecinātos par to, ka mūsu uzskati savienojami ar partijas nostāju. Tās valde mums deva zaļo gaismu, atstājot brīvas rokas darboties. Kandidātu sarakstā ir tikai tie, kuri patiešām gatavi ievēlēšanas gadījumā strādāt domē. Mūs visus vieno doma, ka beidzot taču jāsāk cienīt cilvēku darbu, pašus darba darītājus, jāpalīdz viņiem nekļūt par strādājošiem nabagiem, — teica Jenss Zvirgzdgrauds.
Jāskaidro sabiedrībai
Uz jautājumu, kāpēc kandidē vēlēšanās, Jenss Zvirgzdgrauds atbild, ka Aizkraukles reģions pēc vairākiem rādītājiem atpaliek attīstībā no daudziem citiem, un vēlas to mainīt ar efektīvāku Eiropas fondu izmantojumu ekonomikas stimulēšanai.
— Domāju, ka Aizkraukles reģiona pašvaldībām būtu daudz ko mācīties no Cēsīm, Valmieras, Kuldīgas, kā piesaistīt vairāk Eiropas fondu līdzekļu attīstībai, kā šo naudu nevis vienkārši “apgūt”, asfaltējot vai būvējot, bet gan ieviest jaunas tehnoloģijas, piedāvāt jaunas izglītības iespējas, atbalstīt jaunas nozares, ražojumu un pakalpojumu izstrādi. Tas viss dotu darbu vietējiem cilvēkiem un uzlabotu dzīves līmeni, — saka Jenss Zvirgzdgrauds.
Viņš piebilda, ka lemšanā par projektu prioritātēm Eiropas fondu piesaistē vēlas iesaistīt plašāku sabiedrību, lai ieguldījumi uzlabotu dzīvi nevis dažiem, bet daudziem cilvēkiem.
— Ja sabiedrība saprot un atbalsta projektu mērķus, vieglāk sasniegt vēlamo rezultātu. Vēlos Rīgas ierēdņiem uzstājīgāk un precīzāk skaidrot Aizkraukles novada iedzīvotāju viedokļus un vajadzības, jo man nepatīk Saeimas un valdības varas partiju pieaugošais diktāts novadu dzīvē. Pašvaldības deputāti nedrīkstētu automātiski piekrist visam, ko uzspiež centrālās varas pārstāvji. Vai tiešām viņi zina labāk, kas vajadzīgs Aizkrauklei? Latvijā pašvaldībām mēdz deleģēt funkcijas, bet neparedz finansējumu! Gan nesenā administratīvi teritoriālā reforma, gan pašlaik apspriestais jaunais likums par pašvaldībām, manuprāt, liecina par varas partiju nevēlēšanos uzklausīt novadu iedzīvotājus, — saka saraksta līderis.
Vēlas novērst nesaimnieciskumu
Jaunu novadu var veidot tikai enerģiski, profesionāli cilvēki ar svaigu skatu un domām. Vecajiem varasvīriem jau bijušas iespējas sevi parādīt, un, vienalga, daudzas elementāras lietas nav izdarītas. Par to liecinot graustu rajons Gostiņos pie Pļaviņām, pieejas trūkums kanalizācijai daudzām mājām Skrīveros un daudz kas cits.
— Kandidēju arī tāpēc, ka vēlos novērst nesaimnieciskumu un tā sekas gan pašvaldības budžetā, gan komunālajos uzņēmumos, jo šādas kļūdas iedzīvotājiem izmaksā pārāk dārgi. Man rodas iespaids, ka, piemēram, ne vienmēr pietiekami tiek kontrolēta šķeldas kvalitāte un kvantitāte katlumājās, kā rezultātā iedzīvotājiem nevajadzīgi palielinās rēķini. Nekavējoties sāksim darbu pie komunālo rēķinu pieauguma bremzēšanas. Ir beidzot jāpanāk, lai valsts sāktu vairāku svarīgu valsts autoceļu asfaltēšanu, pa kuriem ikdienā uz mājām un darbu pārvietojas daudz mūsu novada iedzīvotāju. Un, ja Stukmaņos var būt estrāde, kāpēc tādas nav Aizkrauklē? Daudzi pašvaldību īpašumi ir atsavināti par cenām zem tirgus vērtības, bet vēlāk pašvaldība dažus no tiem par nodokļu maksātāju naudu mēģina atpirkt no privātā sektora jau par tirgus cenām. Arī runājot par Aizkraukles pašvaldības budžetu 2021. gadam, redzam bezatbildību — izdevumu ir par trešdaļu vairāk nekā ieņēmumu, — uzsver Jenss Zvirgzdgrauds.
Jādara uzreiz
Kā aktuālāko jomu jaunajā novadā sociāldemokrāti uzsver sociālo.
— Vispirms palielināsim sociālo atbalstu, cik vien to ļaus budžets. Šobrīd novados tie atšķiras, bet mēs gribētu noteikt tos pēc iespējas augstākā līmenī. Pabalstu par bērna piedzimšanu ģimenēm paredzam līdz 1000 eiro par trešo un nākamajiem bērniem un visiem pedagogiem apmaksāt veselības apdrošināšanu. Tā kā ne visos novados pieejamas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ir apņemšanās nekavējoties pieņemt saistošos noteikumus, paredzot tās par investīcijām un izveidotajām darba vietām. Ja izdosies iesaistīt Aizkraukles medicīnas centru Eiropas projektos epidemioloģiskajā pētniecībā, varēs piesaistīt vairākus jaunos speciālistus un risināt jautājumu par nepieciešamāko diagnostikas iekārtu iegādi, —skaidro Jenss Zvirgzdgrauds.
Partijas programmā vairākkārt norādīts par dažādu pakalpojumu uzlabošanu iedzīvotājiem, tostarp sniega tīrīšanu. Jenss Zvirgzdgrauds skaidro, ka pašvaldības uzņēmumiem vajadzētu plānot šos darbus ar vidē izvietotu sensoru un datorprogrammu palīdzību, no agra rīta sākot tīrīt jau ielas un ceļus, kur ir vislielākā kustība prioritārā secībā. Vēl pašvaldībai pēc savas iniciatīvas būtu aktīvi jākontaktējas ar valsts ceļu uzturētājiem novadā un jāatceras, ka cilvēkiem jāpārvietojas arī ārpus apdzīvotu vietu centriem.
— Svarīgi ir arī citi pakalpojumi, piemēram, daudzdzīvokļu māju uzturēšana, ar ko daudzi esot neapmierināti. Daudzi dzīvo privātmājās laukos, kur arī vajag elektriķa, santehniķa un, iespējams, vēl citu speciālistu palīdzību. Tomēr šajos jautājumos diemžēl līdz šim pašvaldība reti kur nāk palīgā lauku ļaudīm, un tas ir birokrātiski un bezatbildīgi pret nodokļu maksātājiem. Pat daudzos apdzīvotajos centros trūkst tik elementāru lietu kā pieslēguma kanalizācijai vai ūdensapgādei. Tie ir tikai daži problēmu piemēri, ar kuru risināšanu mēs gribētu nodarboties ievēlēšanas gadījumā, — saka Jenss Zvirgzdgrauds.
Plānā vērienīgi projekti
No iecerēm vēl minēts uz Vecbebru tehnikuma bāzes apvienot amatniekus un mājražotājus zīmola “Ražots Aizkraukles novadā” attīstībai, Neretas apkaimes iedzīvotāju iniciatīva vēja enerģijas parkam bez OIK, vides un klimata tehnoloģiju centrs Pļaviņās. Jenss Zvirgzdgrauds skaidro, ka tas viss ļaus ne vien paaugstināt vietējo darbinieku prasmes un kvalifikāciju īstermiņā, bet pāris gadu laikā palielināt nodarbinātību, radot labāku konkurētspēju vietējiem uzņēmējiem preču un pakalpojumu tirgū.
— Bijušā Vecbebru tehnikuma telpas šobrīd nav pārāk noslogotas, un, ja tās kļūtu par mājvietu amatnieku un mājražotāju sadarbībai, šīs ēkas vairs nešķistu tik tumšas un klusas. Arī Vecbebru pils nomnieki nav spējuši iedvest dzīvību šajā ēkā, tāpēc, iespējams, ar laiku arī šeit varētu rast mājvietu pašvaldības un uzņēmēju sadarbības iniciatīvu īstenotāji, — saka Jenss Zvirgzdgrauds.
Neretas apkaimes iedzīvotāju iniciatīva veidot vēja enerģijas parku saskaņā ar Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. — 2030. gadam. Turklāt Eiropas taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļi būs pieejami arī Latvijā, un viens no mērķiem ir tehnoloģiju un infrastruktūru izvēršanā tīrai enerģijai par pieņemamu cenu.
— Kad runājām ar mūsu atbalstītājiem Neretas novadā, izskanēja doma par vējainiem, neizmantotiem līdzenumiem, kuros varētu izvietot vēja ģeneratorus. Vēl viens atbalstāms pilotprojekts būtu vides un klimata tehnoloģiju centra veidošana Pļaviņās. Tur jaunieši izrāda lielu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu un saimniekošanu. Viņi to nodod arī vecākiem, radiem, draugiem, un pēc skolas vai augstskolas daudzi būtu gatavi likt lietā savas zināšanas, lai ar tām pelnītu naudu dzimtajā novadā, — vērienīgās idejas skaidro Jenss Zvirgzdgrauds.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu kandidātu saraksts
◆ Jenss Zvirgzdgrauds, reģionu attīstības, inovāciju un digitālo tehnoloģiju politikas speciālists Eiropas Reģionu Komitejā
◆ Māris Pilskalns, SIA “FOTIGRA” klientu un pārdošanas konsultants
◆ Ilze Ieleja, A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā, matemātikas skolotāja
◆ Ņina Vasiļevska, SIA “Florabalt SIA” grupas uzņēmumu finansiste
◆ Guntis Jankovskis, mežzinis Valsts meža dienestā
◆ Grigorijs Popenkovs, feldšeris Olgas Tomaševskas ģimenes ārsta praksē
◆ Sandra Smona, pasākumu producente SIA “Gravity”
◆ Aldis Neija, Kokneses novada domes komunālās daļas saimniecības pārzinis
◆ Jānis Klačkovs, SIA “ELTI” datorsistēmu tehniķis
◆ Kaspars Lipskis, zemnieku saimniecības “Vairogi” meža mašīnu operators
◆ Raimonds Bērtulsons, zemnieks zemnieku saimniecībā “Dārznieki”
◆ Edgars Jankovskis, mežsaimnieks
Statistika
Dzimums
Vīrieši — 9 (75,0%)
Sievietes — 3 (25,0%)
Vecums
31—40 gadu — 5 (41,7%)
41—50 gadu — 1 (8,3%)
51—60 gadu — 4 (33,3%)
61—70 gadi — 2 (16,7%)
Kandidātu vidējais vecums — 48,3 gadi
Jaunākajam kandidātam ir 33, vecākajam — 64 gadi
Izglītība
Vidējā — 3
Augstākā — 9
