Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, kas norisināsies no 17. līdz 19. septembrim, būs veltītas transporta tēmai, paverot plašu mantojuma spektru, — sākot ar ceļiem, tiltiem, kanāliem un dzelzceļa stacijām, beidzot ar lidlaukiem, ostām un pašu spēkratu kolekcijām. Ar dzelzceļa līnijas Rīga—Remershofa pastāvēšanas 160 gadu jubileju saistīts pasākums 18. septembrī plānots arī
Skrīveros.
Skrīveru stacijas laiku lokos
Eiropas kultūras mantojuma dienām, kuras koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, pasākuma projektu iesniedza Skrīveru kultūras centra darbinieki un tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma. Tajā paredzēti daudzi interesanti pasākumi, kuri atsauks atmiņā notikumu pirms 160 gadiem. 1861. gada 12. septembrī tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Dinaburga. Katrā ievērojamākajā dzelzceļa pieturā, tajā skaitā Skrīveros (arī Koknesē), tolaik Remershofā, vilciena sastāvs ar augstajām prominentajām personām apstājās uz viena no diviem sliežu ceļiem. Kamēr notika lokomotīves apkope, dzelzceļa līnijas atklāšanas dalībnieki teica svinīgas runas, apskatīja tolaik ļoti moderno, jauno, no sarkaniem ķieģeļiem celto staciju, kurā bija pat doktorāts, ka arī lokomotīvju depo — tādi visā līnijā bija tikai četri. Remershofas stacijas mūžs nebija ilgs — piedzīvojusi 1905. gada revolūcijas notikumus, tā Pirmā pasaules kara laikā tika uzspridzināta.
1923. gadā pēc arhitekta J. Neijas (togad atklāja arī viņa projektēto Meitenes staciju) projekta uzbūvēta jauna divstāvu stacijas ēka — gaiša, caurstaigājama un moderna. Braucēju labsajūtai tur darbojās bufete un kiosks, kurā pārdeva presi. Pār Maizītes upi atjaunoja caurteku, pie stacijas izbūvēja lapeni un pēc Kārļa Ulmaņa lūguma ierīkoja strūklaku ar Aleksandras Briedes skulptūru — “Sēdošs puisītis uz zieda kausa”. Otrā pasaules kara gados stacijas ēka smagi cieta, tās vietā 1951. gadā uzcelta jauna celtne, kuru būvēja no piecus kilometrus attālo Tupeņkažoku dzirnavu akmeņiem.
Paredzēta andele, gan arī gaisa balons
Cerībā uz to, ka “kovids” rudens pusē būs rimies, 18. septembrī Skrīveros būs interesants, jautrs, ar bagātīgu informāciju izzinošs pasākums.
Jaunuzbūvētajā laukumā aiz dzelzceļa stacijas ēkas notiks koncerts, loterija, arī viktorīna par dzelzceļa vēsturi Skrīveros. Paredzēts uz ekrāna demonstrēt stāstu par Skrīveru dzelzceļa vēsturi “No Remershofas līdz Skrīveriem 160 gadu garumā”.
Tāpat pasākumā paredzēta amatnieku un sīktirgotāju andele, darbosies bufete un zaļumballe ar ragu mūziku. Būs arī izbrauciens vasaras pajūgos no danču plača līdz Daugavas Vidzemes krastam, bet laukumā pie vidusskolas — tikšanās ar gaisa balonu pilotu Gunāru Dukšti un gaisa balona apskate. Pasākumā paredzēta īpaša ģērbšanās etiķete: ierasties tērpos, kādi bija no 1861. gada līdz mūsdienām.
Būs fotogrāfiju parāde
Saistībā ar gaidāmajiem svētkiem Skrīveru tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma aicina pasākuma tapšanā iesaistīties arī “Staburaga” lasītājus, iesūtot senas un ne tik senas fotogrāfijas, kas saistītas ar Skrīveru dzelzceļu, darbiniekiem un to objektu, piemēram, strūklakas vai caurtekas, kas ir dzelzceļa tuvumā. “Varbūt kādam saglabājušās senas fotogrāfijas vai arī radi, draugi vai paziņas strādājuši vai citādi bijuši saistīti ar dzelzceļa darbību, tāpēc aicinām pārlūkot savus arhīvus un bildes atvēlēt arī mums,” saka Skrīveru tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vancāne-Viļuma. “Statisko fotogrāfiju, kur attēlotas dzelzceļa ēkas, netrūkst — tās atrodamas gan arhīvos, gan publicētas grāmatā par Skrīveriem, bet gribētos tādas, kurās jaušama dzīvība — redzama darbība, kustība, cilvēki.” Iesūtītās fotogrāfijas tiks izmantotas, lai taptu senatnes fotoparāde, kuru paredzēts demonstrēt uz lielā ekrāna, kas būs novietots pie Skrīveru dzelzceļa stacijas pasākuma dienā.
Fotogrāfijas iesūtīt e-pastā: dvavi@inbox.lv. Ja sūtītāja rīcībā ir vēl kādas ziņas par foto, lūgums tās pievienot.
Dzelzceļš nav tikai sliedes
To, ka dzelzceļš nav tikai sliedes un stacijas ēka, bet gan cilvēkstāsti, Daina Vancāne-Viļuma uzbūra dažās minūtēs, pastāstot dažādus notikumus, kas saistīti ar to un tā apkārtni. Piemēram, rakstnieks un skolotājs Jānis Purapuķe pirms vairāk nekā 100 gadiem netālu no dzelzceļa laukumiņā bija noorganizējis visu bērnu, nešķirojot bagātos un nabagos, lidojumu gaisa balonā, kas beidzās ar kliņģera ēšanu un limonādes dzeršanu. Savulaik sensācijas cienīga bija ziņa, ka tanklokomotīve posmā Rīga—Skrīveri sasniegusi rekordātrumu — 70 kilometru stundā.
Saistībā ar dzelzceļu un Skrīveriem ir arī drūmi notikumi mūsu valsts vēsturē, piemēram, Kārli Ulmani vedot uz Maskavu, visi logi vagonā bija cieši aizvērti, ka ne gaismas stariņš neiespīdēja. Viņš apsardzei bija lūdzis, lai pasaka, kad vilciens apstāsies Skrīveros. Tā vismaz domās viņš varēja atvadīties no saviem diviem krustbērniem, kuri šeit dzīvoja.
Par plostniekiem un zirgu pastu
Interesantas Eiropas kultūras mantojuma dienas solās būt arī citos novados.
Dalībai šajā vērienīgajā pasākumā ir apstiprināts Maltas vēstures muzeja pieteiktais objekts “Maltas zirgu pasta stacija”. Centrālais pasākums Maltā plānots 17. septembrī, aktivitātes caurvīs mazi notikumi, kuri simboliski atspoguļos senās zirgu pasta stacijas ikdienu.
Savukārt Jēkabpils novada pašvaldība sagatavoja pieteikumu par teritorijā esošu ar transporta un satiksmes vēsturi saistītu objektu — pieminekli plostnieku piemiņai Dunavas pagastā, un tas tika apstiprināts. Lai sniegtu iespēju sabiedrībai iepazīt ar plostniecību saistīto kultūras mantojumu, Jēkabpils novada pašvaldība 18. septembrī organizēs pasākumu “Stāstnieku pēcpusdiena Daugavas krastā”. Pasākumā ar stāstiem no plostnieku dzīves, vīru dziedātām spēka dziesmām, ugunskurā gatavotas zupas un praktiskiem plostu prototipu gatavošanas demonstrējumiem tiks atainotas plostnieku ikdienas gaitas mūsu likteņupē Daugavā. Pasākuma dienā paredzēta informatīva izstāde par plostniecību novada teritorijā.
Kas ir Eiropas kultūras mantojuma dienas?
◆ Eiropas kultūras mantojuma dienas (EKMD) aizsākās 1985. gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas, un 1999. gadā tai pievienojās Eiropas Komisija. Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis ir sekmēt Eiropas iedzīvotāju izpratni par Eiropas kultūras bagātību un daudzveidību un veicināt lielāku iecietību Eiropā un ārpus tās.
◆ Šobrīd Eiropas kultūras mantojuma dienas norisinās nu jau 50 valstīs, pulcējot 20 miljonu apmeklētāju.
◆ Katru gadu tiek izvēlēts cits temats un organizēti kultūras pasākumi, lai izceltu vietējās tradīcijas, arhitektūru un mākslas darbus.
◆ Kultūras mantojums palīdz apvienot eiropiešus neatkarīgi no viņu kultūras tradīcijām, valodas vai reliģiskās pārliecības.
Pasākumi vairāk nekā 80 vietās
Latvijā Mantojuma dienas norisinās kopš 1995. gada, un šī gada tēma ir “Transports”. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Attīstības daļas speciāliste, EKMD nacionālā koordinatore Anna Anita Cīrule pastāstīja: “Šī gada Mantojuma dienas apvienos vairāk nekā 80 kultūras mantojuma vietu visā Latvijā. 2021. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas dzelzceļa gadu, tāpēc šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienās īpaši aicinājām caur vēsturi un kultūras mantojumu atgādināt par dzelzceļa ieguldījumu Eiropas labklājības veidošanā un dzelzceļa nozīmi progresīvu tehnoloģiju izstrādē. Vairāk nekā puse no visiem saņemtajiem pieteikumiem dalībai šī gada pasākumā ir saistīti ar dzelzceļu, kas apliecina gan tā nozīmību kultūras mantojuma vietu pārvaldītāju vidū, gan iespēju saistībā ar Eiropas dzelzceļa gadu Latvijā aktualizēt dzelzceļa vēsturisko nozīmību teritorijas un sabiedrības attīstībā un pievērst mūsdienu Latvijas iedzīvotāju uzmanību dzelzceļam kā ilgtspējīgam transporta veidam.”
Saistībā ar to, ka 2021. ir Eiropas dzelzceļa gads, informācija par Mantojuma dienām Latvijā tiks publicēta arī Dzelzceļa gada notikumu kalendārā.
