Šajā mācību gadā 9. klases skolēni nekārtos eksāmenus, bet gan pildīs diagnosticējošos darbus. Pirmie pārbaudes darbi notika jau šonedēļ.
Pamatskolas beidzējiem šogad obligāti jākārto diagnosticējošie darbi latviešu valodā un matemātikā, un pēc skolas izvēles tos var kārtot papildus svešvalodā, Latvijas vēsturē, mazākumtautības valodā un dabaszinībās. Pārbaudījums svešvalodā jau aizvadīts, nākamais 20. aprīlī būs dabaszinībās (fizika, ķīmija, ģeogrāfija, bioloģija), 22. aprīlī — mācībvalodā (krievu, poļu), 27. aprīlī — latviešu valodā, 29. aprīlī — matemātikā. Skolēni, kuri mācās mazākumtautību izglītības programmā, varēs izvēlēties un kārtot eksāmenu valsts valodā 19. maijā rakstu un/mutvārdu daļu, 20. maijā — mutvārdu daļu.
Kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā, diagnosticējošo darbu mērķis ir skolēnu zināšanu un prasmju līmeņa noteikšana, kā arī iespēja novērtēt attālināto mācību gada laikā sasniegto. To rezultāts neietekmēs nedz semestra, nedz gada vērtējumu, ar ko 9. klases skolēni noslēgs mācību gadu. Pamatizglītības sertifikātus izsniegs 11. jūnijā.
Tā kā daļa diagnosticējošo darbu kārtošana ir pašu izvēle, vairums skolu izvēlējās veikt tikai obligātos pārbaudījumus. Arī Aizkraukles novada vidusskolā 9. klases skolēni nekārtoja diagnosticējošo darbu svešvalodā. Mācību iestādes direktors Aldis Labinskis teic, ka šāds lēmums pieņemts, izvērtējot iespējas, ieguvumus un apspriežoties ar vecākiem. Darba veikšanai jāvelta laiks, resursi, bet tā rezultāts neko neietekmē un to nevar nekur izmantot. Lielāka uzmanība jāpievērš vidusskolu beidzēju eksāmeniem. Šobrīd 12. klases skolēniem ir iespēja apmeklēt skolu divas reizes nedēļā, bet sākumskolas klases aktīvi izmanto āra nodarbības.
Viena no skolām, kur kārtoja diagnosticējošo darbu svešvalodā, ir Bebru pamatskola. Direktore Lidija Degtjareva stāsta, ka vispirms šādu vēlmi izteica daži skolēni, to ieteica priekšmetu skolotāji un skola pieņēma lēmumu to darīt, ko veica visi pamatskolas beidzēji. Arī skolēnu vecāki to atbalstīja.
— Šis pārbaudījums ir kā sagatavošanās nākamajam izglītības posmam. Tā ir pieredze un palīdz justies drošākiem, dodoties uz citu nākamo izglītības iestādi. Nevar jau zināt, kas būs rudenī, un varbūt noteiks kādus iestājpārbaudījumus konkrētās izglītības iestādes, tāpēc skolēni jau būs pieredzējušāki, zinošāki, pārbaudot savas prasmes, — stāsta Lidija Degtjareva.
Tā kā Kokneses novadā mācības notiek klātienē, tostarp rotācijas kārtībā pamatskolas klasēm, arī diagnosticējošo darbu skolēni kārtoja skolā. Darba uzdevumi neatšķīrās no iepriekšējo gadu eksāmeniem un bija bez kaut kādiem papildu atvieglojumiem. Direktore atzina, ka viss notika bez lieka satraukuma, bērni bija mierīgi un, visticamāk, novērtēs šo iespēju pārbaudīt sevi.
