Ieilgusī pandēmija spēcīgi šūpo valdību. Nespējot rast labākos risinājumus, dusmīga ir ne tikai sabiedrība, bet arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Vakcinācijas process var izrādīties par liktenīgo akmeni politiskajā vidē. Arī mainot ministrus tik nozīmīgā jomā kā veselība, nekas daudz nemainījās. Vai kaut ko būtiski spēs mainīt nākamais, ir lielas šaubas, un arī kandidātu šim amatam nav daudz.
Tikmēr nestabils ir paša Krišjāņa Kariņa krēsls. Saeimas opozīcija savākusi parakstus, lai pieprasītu Ministru prezidenta demisiju.
Tas pamatots ar Saeimas lēmumu un likumu nepildīšanu. Pagaidām gan šim procesam nav tālākas virzības, un grūti pateikt, vai būs, jo arī lielāka skaita parakstu savākšana ne vienmēr ir bijis iemesls ierosinātajām pārmaiņām. Politoloģe Iveta Kažoka gan uzskata, ka, neraugoties uz visām nebūšanām, Kariņa valdība šobrīd ir stabila, jo tai nav citu alternatīvu.
Lai kaut kā izdzīvotu šajā situācijā, no valdības un tās vadītāja tomēr nepietiks ar frāzēm, ka nav labi, vakcinācijas temps ir jākāpina un visiem jāpaciešas. Kaut kur šajā situācijā, kas sāk atgādināt haosu, tomēr jārod risinājums, lai rūpētos par iedzīvotāju veselību un nezaudētu pamatu zem kājām ekonomikā. Tomēr ir viens klupšanas akmens pēc otra, smagnēja vakcinēšanas sistēma, kas apkrauta ar birokrātiju un vairāk ierobežojumiem nekā atvieglojumiem, kā arī iedragātu uzņēmējdarbību.
Tā kā Latvija ir naska dažādu komisiju veidošanā, arī tagad Saeima lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valdības rīcību Covid-19 krīzē. Tas ir opozīcijas deputātu rosinājums, lai izmeklētu valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Kārtējā bezjēdzīgā laika un naudas izšķiešana, kas, visticamāk, beigsies ar neko. Visas kļūdas un neizdarības jau tā redzamas kā uz delnas, tāpēc svarīgākais ir tās atzīt un virzīties uz priekšu. Turklāt tas jādara nekavējoties, un grēkāža atrašana to neveicinās. Mums gan pieņemts prasīt, lai sabiedrība uzticas valdībai, bet ne otrādi. Tomēr tieši sabiedrības noskaņojums ir vislabākais rādītājs, kas ir kārtībā un kas ne.
