“Sieviete logā”, A. Dž. Finna romāns, neviļus sasaucas ar pandēmijas laiku, kad daudzi esam piesaistīti galvenokārt mājai un uz pasauli biežāk raugāmies caur logu, ja nav iespējas, kur doties. Arī grāmatas galvenās varones Annas Foksas ikdienas skats uz pasauli ir caur logu. Viņa dzīvo viena, sirgst ar smagu agorafobiju, patvērusies savā Ņujorkas mājā, un gandrīz vienīgā nodarbe ir vērot pa logu savus kaimiņus.
Viendien pretējā mājā ievācas Raseli. Tēvs, māte un pusaugu dēls. Ideāla ģimene. Taču tad kādu vakaru Anna, paskatījusies ārā pa logu, ierauga ko tādu, kas nav domāts viņas acīm, un sievietes pasaule sāk brukt. Viņa pat saņem drosmi iziet no mājas, lai palīdzētu, bet neviens viņai netic, ka sieviete pretējā mājā nonākusi nelaimē. Visi uzskata, ka tas ir viņas izdomājums, ko ietekmējuši veselības traucējumi. Turklāt Anna arvien vairāk sākusi lietot alkoholu, mēģinot apslāpēt pagātnes rēgus. Apkārtējie mēģina palīdzēt risināt viņas problēmas, un kādu brīdi arī pašai šķiet, ka tas viss ir viņas iztēles auglis. Tomēr kaut kas neliek mieru, un Anna turpina šķetināt noslēpumaino pavedienu. Šajā velnišķīgi aizraujošajā trillerī neviens un nekas nav tāds, kā sākotnēji izskatās. Turklāt tā nav paranoja, jo viss notiek īstenībā. Notikumi izvēršas tik dramatiski, ka prasa visus Annas spēkus un drosmi, arī mēģināt palīdzēt pašai sev, kad tas viss tomēr veiksmīgi atrisinās.
Grāmatas notikumi tā aizrauj, ka tā ir noteikti ir lasāmviela ne vairāk kā diviem vakariem. ◆
