Pļaviņu pilsētas vēsturē ierakstītas sāpīgas un traģiskas lapas, kad ideoloģijas vārdā tika veikti asiņaini noziegumi — P. Stučkas komunistu režīma veiktais sarkanais terors un ebreju tautas holokausts.
1941. gada jūlijā Pļaviņu pilsētā ienāca vācu armija, kas apcietināja pilsētas padomju aktīvistus un ebrejus (kopumā ap 30 — 40 cilvēku). Viņi tika ieslodzīti liķieru fabrikā. Turpmākajās dienās ebrejus pakāpeniski nošāva pie pilsētas Bārukalna kapiem. Padomju laikā slepkavības vietā novietots piemineklis (attēlā), kurā iegravētas rindiņas no Raiņa dzejoļa: “Tas zaļais koks, ko nolauzāt,/Tas varonis, ko nokāvāt —/Pie mums nu mūžam dzīvs” un uzraksts latviešu valodā: “Šeit 1941. g. jūlijā fašisti noslepkavoja Pļaviņu pilsētas padomju aktīvistus Jāni Zupu, Kārli Kozlovski, Ļinu Rizgu, Škoļņiku ar ģimeni un vairākus nezināmus biedrus”. Ar “vairākiem nezināmiem biedriem” apzīmēti ebreji.
Lūgums visiem, kuriem ir kaut kāda informācija par to dienu traģiskajiem notikumiem un upuru vārdiem, sazināties ar biedrību “Laime Saimē”, tālrunis 29163297. Biedrības veicamo darbu sarakstā ir upuru apzināšana un šīs ebreju holokausta vietas sakārtošana.
