Aprīļa joku diena jeb dažreiz tā dēvētā muļķu diena ir viena no bezrūpīgākajām dienām gadā. Šīs dienas pirmsākumi gan ir apšaubāmi.
Senās kultūras, tajā skaitā romieši un hinduisti, Jaungada dienu svinēja marta beigās/aprīļa sākumā. Viduslaiku Eiropā gada sākums tika pasludināts un svinēts 25. martā. Taču 1582. gadā pāvests Gregorijs XIII pasūtīja jauno kalendāru (Gregorija kalendārs), aizstājot veco — Juliāna kalendāru. Gregorija kalendārs aicināja Jaungada dienu svinēt 1. janvārī. Tajā pašā gadā Francija pievienojās Gregorija kalendāra aicinājumam. Saskaņā ar populārāko skaidrojumu daudzi cilvēki vai nu atteicās pieņemt jauno Jaungada atzīmēšanas dienu, vai nezināja par to, tāpēc Jaungada dienu turpināja svinēt 1. aprīlī. Jaunā kalendāra lietotāji sāka jokot par šiem veco tradīciju piekritējiem. Galu galā jokdaru prakse izplatījās visā Eiropā.
Cita versija joku dienu vēsturiski attālina līdz pat Bizantijas laikiem. Ir saglabājušās liecības, ka āksts, vārdā Kugels, reiz paziņojis imperatoram Konstantīnam — viņš varētu valsti vadīt daudz labāk. Uzjautrināts, nevis noskaities, imperators pasludinājis, ka vienu dienu gadā valsti valdīs āksti, un tā dēvējama par Āksta jeb Joku dienu. Šo versiju izvirzījis Bostonas universitātes vēstures profesors Džozefs Boskins, rakstu pēc viņa sniegtajām ziņām sagatavoja aģentūra “Associated Press”, un tikai pāris dienu vēlāk attapās, ka paši kļuvuši par 1. aprīļa joka upuriem…
Vērts piezīmēt, ka daudzām tautām ap 1. aprīli notiek kāds festivāls, kurš saistīts ar jokiem un izjokošanu. Romiešiem 25. martā bija Hilaria, svētki, kuros ikviens drīkstēja pārģērbties, kā vien tīk, hindusistu kalendārā ierakstīts Holi, kura laikā ļaudis viens otru apmētā ar krāsām, bet ebreju kalendārā — Purim svētki, kuros tiek svinēta izglābšanās no plāna, kas paredzēja ebreju tautas iznīcināšanu Persijas impērijā.
