Nesen izlasīju Taras Vestoveras romānu “Izglītotā”. Tajā aprakstīti patiesi notikumi par meiteni, kas piedzimusi ticīgo — mormoņu — ģimenē. Vecāki reliģijas dēļ meiteni nav laiduši skolā. Ģimenē visu nosaka tēvs. Mācību vietā liek gatavot ģimenei krājumus ziemai. Nevienam nebija daļas par to, lai bērni iegūtu izglītību un pat medicīnisko palīdzību. Tēvs, pārliecināts par tuvojošos pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams, ģimeni norobežo no sabiedrības. Neviens arī neiejaucas, kad meitenes vecākais brālis kļūst varmācīgs.
Galvenā varone Tara 17 gadu vecumā pati izlemj mācīties, aiziet no ģimenes. Patstāvīgi sagatavojas iestājeksāmeniem koledžā. Ceļš uz izglītību Taru aizveda līdz Hārvarda un Kembridžas universitātei, viņa ieguva doktora grādu vēsturē. Tikai tad viņa apdomājas, vai nav aizceļojusies par tālu, vai vēl ir ceļš uz mājām. Noteikti, ka joprojām pasaulē ir tādas ģimenes. Iedomājos, cik lielam gribasspēkam jābūt, lai tā mainītu savu dzīvi. Par šo romānu izteicies viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē — Bils Geitss, sakot, ka tas ir pārsteidzošs un patiesi iedvesmojošs stāsts
