Stendera biedrība un Sēlijas novadu apvienība vērsusies ar lūgumu Heraldikas komisijā izveidot Sēlijas kā kultūrvēsturiskās zemes ģerboni. Karogs Sēlijas novadam ir, nu sākta diskusija arī par ģerboņa izveidi.
Lai stiprinātu iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti un piederības izjūtu, Latvijā turpinās likumprojekta izstrāde par latviešu vēsturiskajām zemēm, tostarp Sēliju.
Sēlija ir viena no kultūrvēsturiskajām zemēm līdzās Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei, ko apvienoja 1918. gada 18. novembrī, izveidojot Latvijas valsti. Līdz šim Sēlijai bija savs karogs, bet nav ģerboņa, kas paredzēts saistībā ar šo likumu. Ar lūgumu to izveidot Latvijas Heraldikas komisijā vērsās Stendera biedrība un Sēlijas novadu apvienība. Tās vadītājs Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis informēja, ka viņi iesnieguši konkrētu priekšlikumu ģerboņa atveidam — sarkanā laukā sudraba lauva ar zelta mēli. Tas pamatots ar to, ka valsts ģerbonī lauva simbolizē divus kultūrvēsturiskos novadus — Kurzemi un Zemgali. Līdz ar piektās latviešu vēsturiskās zemes apstiprināšanu tā simbolizēs arī Sēliju.
“Ir svarīgi, lai valsts ģerbonī iekļautais simbols kļūtu arī par Sēlijas ģerboņa elementu. Lauvu mēdz dēvēt par ģerboņu karali. Valsts ģerbonī tā raksturota kā drošsirdības un spēka simbols. Heraldikā tā simbolizē arī izturību, cildenumu un diženumu. Visas šīs īpašības var attiecināt arī uz sēļiem, kuras tie pārmanto no paaudzes paaudzē. Sarkanais fons un sudraba lauva simbolizētu Sēlijas karoga krāsas, bet ģerbonis šādā veidojumā labi iekļautos kopējā kultūrvēsturisko novadu valodas sistēmā,” teikts Sēlijas novadu apvienības pieteikumā Heraldikas komisijai.
Stendera biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs stāsta, ka no viņu puses nav konkrētu priekšlikumu, ko vēlētos redzēt Sēlijas ģerbonī, uzticot šo darbu profesionāļiem, jo heraldikai ir savi noteikti principi.
Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija atzīst, ka darbs šajā jautājumā būs diezgan sarežģīts un laikietilpīgs, bet tas ir sācies.
— Esam apsprieduši idejas, bet atrast īsto nebūs viegli, jo ir jau četri vēsturisko zemju ģerboņi, un arī piektajam ar savu heraldisko valodu, stilizāciju un simboliku jāiekļaujas šajā saimē. Jāskatās, ko var ņemt vērā no citu ieteikumiem un kas tomēr neiederas jaunajā ģerbonī. To visu paredzam skaidrot sabiedrībai, pirms pieņemt galīgo lēmumu, — stāsta Ramona Umblija.
