Ziemas relatīvi drīz varētu būt vairs tikai divus mēnešus garas, ietekmējot teju katru dzīvības aspektu uz Zemes.
Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”, noskaidrots, ka globālā sasilšana izmainīs četru sezonu garumu, potenciāli līdz 2100. gadam padarot vasaru ziemeļu puslodē sešus mēnešus garu. Savukārt ziemas varētu ilgt vairs tikai divus mēnešus. Tādējādi īsāki arī būs pavasari un rudeņi.
Šīs drastiskās sezonālās izmaiņas plaši ietekmēs pasauli, traucējot zemkopībai, izmainot dzīvnieku uzvedību, palielinot karstuma viļņu, vētru un savvaļas ugunsgrēku biežumu. Tas viss var kļūt par pamatīgu draudu cilvēcei, rakstīts pētījumā.
“Tropu moskīti, kas pārnēsā vīrusus, visticamāk, izplatīsies ziemeļu virzienā, potenciāli garajās un karstajās vasarās izraisot dažādas epidēmijas,” raksta pētnieki.
Šis un citi potenciālie faktori ļauj labāk saprast, kā globālā sasilšana ietekmē sezonas, kā arī to, kā laikapstākļi varētu nākotnē mainīties.
Lai to noskaidrotu, pētījuma autori aplūkoja vidējās gaisa temperatūras ziemeļu puslodē no 1952. līdz 2011. gadam. Īpaši viņi vēlējās uzzināt, kā gadu no gada ir mainījies sezonu iestāšanās laiks.
Pētnieku komanda noskaidroja, ka vidējais vasaras garums starp 1952. un 2011. gadu ir 78 līdz 95 dienas. Savukārt ziemas garums saruka no 76 līdz 73 dienām. Saruka arī pārejas sezonu garums, proti, pavasaris no 124 dienām saruka līdz 115 dienām, bet rudens no 87 līdz 82 dienām. Likumsakarīgi mainījās arī gaisa temperatūra — gan ziemas, gan vasaras kļuva siltākas.
Pētnieki arī izmantoja klimata modeļus, lai paredzētu, cik ļoti sezonas varētu mainīties nākotnē. Ja viss notiks līdzīgi kā iepriekš un globālā sasilšana netiks ierobežota, pavasaris un vasara līdz 2100. gadam varētu iestāties mēnesi agrāk nekā 2011. gadā, bet rudens un ziema iestātos mēnesi vēlāk.
Šīs sezonu izmaiņas varētu ietekmēt teju katru dzīvības aspektu, sākot ar putnu migrāciju un beidzot ar zemkopību. Šāda scenārija novēršana varētu sākties ar oglekļa emisiju samazināšanu.
