Kad dzimšanas dienas skaitlis jāraksta ar trim cipariem, tas jau ir kaut kas. Vieni šo īpašo dzīves posmu sagaida joprojām moži, citus liktenis nav žēlojis un izdzīvotās grūtības mūža nogalē padara teju bezspēcīgus. Daudzevietis Kārlis Kasandris pēdējos astoņus gadus vairs nevar paveikt tik, cik jaunībā. Kad “Dadzīšu” māju uzcēla, meitas Anitu un Vitu izauklēja, trīs mazbērnus un trīs mazmazbērnus sagaidīja, strādāja par diviem.
Negantais vīruss man neļāva satikt Kārli. Viņa meita Anita Balode, kad piezvanu, teic, ka bažījas par tēta veselību un cenšas pasargāt no jebkādas ārpasaules ietekmes. Šopirmdien pastniece uz “Dadzīšiem” piegādājusi apsveikumu no Valsts prezidenta Egila Levita. Ko Kārlis saka par savu lielo jubileju? Līdzīgi kā vairums simtgadnieku, jūtoties dzīves noguris. Viņa sieviņa Valentīna mūžībā devās pirms diviem gadiem — 94 gadu vecumā. Anita saka, no abām dzimtām viņi vienīgie esot izcēlušies ar ilgmūžību.
“Daudz jau piemirsies, sarunāties ar viņu grūti, bet vienu gan līdz šim bieži piemin — izsūtījuma laiku, ko pavadīja Komsomoļskā pie Amūras,” stāsta Kārļa meita. “Pēdējā laikā katru dienu par to atgādina.” Izsūtījumā viņu nodarbināja dzelzceļa būvē. Savukārt uz Sibīriju komunisti aizveda par to, ka kara laikā bija nostājies fašistu pusē. Tiesa, plinti rokās nebija ņēmis, tā vietā vācu karaspēkam būvēja lidlaukus. Atgriezies Latvijā, kādu laiku dzīvoja pie vecākiem. Nepilnu gadu Secē kūla labību, vēlāk strādāja Jēkabpils mežrūpniecības saimniecības bāzē Daudzevā, vairākus gadus vietējā elektrostacijā, bet līdz pensijai darbojās kokzāģētavā. Arī sievu Valentīnu iepazina darbā. Meitene dzīvoja Latgalē. Gribēdama nopelnīt, iestājās kolhozā. Valentīnu pāris reižu nosūtīja meža darbos uz Daudzesi, un tā sākās abu draudzība. “Viens par otru gādāja, pārdzīvoja. Kad saslima mamma un viņu aizveda uz slimnīcu, tētis viņai zvanīja katru dienu. Tāpat arī mamma — kad saslima tētis, pārdzīvoja līdz asarām,” atceras Anita.
Kārlis vienmēr interesējies par notiekošo valstī. Lasījis avīzes, klausījies radio un ģimenē bijis tas, kurš pārējiem mājiniekiem pavēsta jaunumus.
Darba prieku nebija zaudējis arī sirmā vecumā un vēl pirms desmit gadiem palīdzēja saimniecībā, arī malkas sagatavošanā. “Šo īpašību — strādīgumu — mēs ar māsu esam no viņa pārņēmušas. Mamma pārsvarā darbojās mājās, piemājas saimniecībā, tētis bija naudas pelnītājs.”
Kārļa un Valentīnas dzīves turpinātāji ir ne vien meitas, bet arī divi mazdēli, kuri dzīvo turpat Daudzevā, un mazmeita Sērenē. Pamazām augumā un darba tikumā aug arī nākamā paaudze — trīs Kārļa mazmazbērni.
Lai gan notikums īpašs, apstākļu un veselības dēļ simtgadnieks savu īpašo dzimšanas dienu sagaidīja klusi tikai tuvāko cilvēku lokā. Saņēmis attālinātus sveicienus un pavisam īstas dāvanas. Kad Anita tētim izstāstījusi iemeslu, kādēļ mājā tik daudz ziedu un kūku, Kārlis esot apraudājies.
