AS “Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmā šogad plāno Daugavas baseinu papildināt ar sešiem miljoniem zivju mazuļu, kuru audzēšana kompānijai izmaksājusi vairāk par miljonu eiro.
Zivju audzēšana nodrošināta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavā “Tome”.
Ievērojot zinātniskā institūta rekomendācijas, ūdenstilpēs tiek ielaisti lašu un taimiņu smolti, viengadnieki un divgadnieki, līdaku vienvasaras mazuļi, zandartu un vimbu vienvasaras mazuļi. Nēģu kāpuri un nēģu vaislinieki tiek pārvietoti uz nārsta vietām augšpus šķēršļiem.
“Latvenergo” vides un darba aizsardzības direktore Irēna Upzare skaidroja, ka uzņēmums vairākus gadus īsteno bioloģiskās daudzveidības projektus, kas ir uzņēmuma papildu iniciatīva. “Arī 2021. gadā šos projektus īstenosim un zinātniski vērtēsim rezultātus iztīrītajās Vedzes un Pērses upēs, kā arī ar saviem sadarbības partneriem biedrību “Mēs zivīm” veidosim mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvietošanai Daugavā,” sacīja Upzare.
2021. gadā septīto gadu visiem dabiskajos ūdeņos izlaistajiem lašiem un taimiņiem būs nogriezta taukspura, lai pētniecības procesā varētu noteikt un atšķirt mākslīgi izaudzētos lašus un taimiņus no tiem, kas ir brīvi vairojušies savvaļā. Zvejojot lašu un taimiņu vaisliniekus, tiek ievērots dzimtās upes princips, smoltus pēc tam izlaižot tajā pašā upē. Līdaku vienas vasaras mazuļi tiek ielaisti Daugavas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvēs.
Uzņēmumā norādīja, ka katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavas baseinā notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Ikgadējā zivju mazuļu ielaišanas plānā tiek noteikta zivju mazuļu ielaišana konkrētās ūdenstilpēs pa sugām, mazuļu attīstības stadijām un vecuma grupām.
