Nesen dzirdēju kādu nejaušu atsauksmi, ka zviedru detektīvromāni neiet pie sirds, jo šķiet nesaprotami. Man ir pretēji, un secinu, ka tas saistīts ne tikai ar aizraujošu sižetu, bet loģiski sakārtotu tā izklāstu. Ir intriga, bet viegli sekot tai līdzi. Tā ir arī ar Kamillas Lekbergas detektīvromānu sēriju, un šoreiz tas ir “Bākas sargi”.
Brīdī, kad Fjelbakā notiek aktīva gatavošanās smalkas viesnīcas atklāšanai, atrod nošautu pašvaldības finanšu direktoru Matsu Sverīnu. Pēc dabas viņš ir laipns un patīkams, bet tajā pašā laikā noslēgts cilvēks, kas savu privāto dzīvi vienmēr turējis slepenībā. Tāpēc tuviniekiem un policijai grūti saprast šīs slepkavības motīvu. Noziegumam pa pēdām seko izmeklētājs Patriks Hendstrēms ar savu komandu, un, kā allaž, iesaistās viņa sieva Ērika. Tas viss sagriež kājām gaisā Matsa ģimenes dzīvi, liek ieskatīties ciešāk jaunā vīrieša pagātnē, atklājot līdz šim nezināmo viņa dzīvē.
Patiesība izrādās citādāka, nekā sākotnēji domāta, un izmeklēšanas pavedieni aizved pavisam citā virzienā. Kā daudzkārt — viss ir bijis tuvāk, nekā domāts, atklājot, cik neizdibināmi ir likteņa līkloči, kā viena nepārdomāta rīcība noved pie nākamās. Kādā brīdī ir jāapstājas, ja nē, to izdarīs citi.
Kā jau visi Lekbergas romāni, arī šis ir aizraujošs un interesants. Netrūks ne līķu, ne aizdomās turamo, arī mazliet mistikas, tāpēc patiks visiem detektīvromānu cienītājiem.
