Tagad spēkā stājies tik daudz aizliegumu, ka mana draudzene Rozālija to vien dara kā vaimanā. Tas ir tāpēc, ka cilvēkam nav radoša piesitiena. Lai gan mans Indriķis Valentīndienu noliedz, es viņu piespiedu iesaistīties tās svinēšanā. Vispirms es viņam “vatsapā” nosūtīju ielūgumu uz vakariņām sveču gaismā lielajā istabā. Bija arī ieteikums padomāt par dāvanu. Neko oriģinālu gan nebija izdomājis — nopircis vienu rozi un nocenotu torti. Tā kā vakariņās bija jāierodas svētku tērpā, es varēju beidzot uzvilkt savas augstpapēžu kurpes, ar kurām labi ja piecas minūtes varu pastaigāt. Indriķim bija pamatīgi noauguši mati — lai būtu līdzenāks griezums, uzliku galvā katliņu un aplīdzināju galus. Domāju, ka turpmāk varēsim iztikt bez friziera pakalpojumiem. Es paspīdēju ar savu pavāres talantu, jo biju sagatavojusi ēdienu “Vistiņa zemenēs diviem” pēc internetā noskatītas receptes. Franču mūzikas pavadījumā tā garšoja lieliski, un es jutos kā Parīzē.
