Februāris ir melnā kraukļa,
lielās zīles un dzeltenās stērstes laiks. Krauklis Sveču mēnesī būvē ligzdu, un mēneša
nogalē mātīte dēj olas — savā
blogā raksta laika vērotājs
Vilis Bukšs. Puteņu mēnesī sāk “zāģēt” lielā
zīle un pirmo riesta dziesmu ieskandina dzeltenā stērste. Zīdastes,
kuras pārziemoja, uzsāk pavasara
ceļošanu. Sarkankrūtīši sāk virzīties ziemeļu virzienā, kur vairāk un
dziļāki egļu meži. Šajā laikā lācenes
migā nāk pasaulē lācēni. Sniegs
februārī jau smaržo pēc pavasara. Tautas gudrība saka, ja Sveču
mēnesī garas lāstekas, ziema būs
gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris
silts, tad pavasaris auksts, bet, ja lietains — pavasaris un vasara slapji.
Ja puteņu mēneša sākums saulains
un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā.
Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi. Sveču diena, Ziemas Māra,
Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no Govju dienām
un Vēja dienām. Izpriecu svētki,
kad vajag gardi mieloties un daudz
smieties. Ticējumi. Ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus —
šo zemi nerok kurmji, un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule,
būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču dienā ilgi saule — būs
slikts siena laiks. 5. februāris — Agates, Acu diena. Ar šajā dienā svētītu maizi sargā māju no uguns un lopus no slimībām. Ticējumi. Ja Agates dienā stiprs
sals, tad ilgāk par trīs dienām tas
nebūs. Ja salā svīst logi — būs siltāk.
Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas
augšup — sals turpināsies. Ja lejup —
būs atkusnis. 6. februāris — Dārta, Doroteja.
Pēc senas tradīcijas šajā dienā arī
Metenis. Šī diena ir puslaiks no vecās līdz jaunajai maizei.
Ticējumi. Kāds laiks šajā dienā,
tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris
būs silts. Ja sniegputenis — būs vēls
pavasaris. 15. februāris — Vecā Ziemas
Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg
no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas
vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā,
laba būs vēlā sēja.
Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji
šogad 16. februārī, bet Pelnu diena ir trešdienā — 17. februārī.
Metenis ir sensenā Jaungada nosaukums un Jauna Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais
laiks. Meteņdienas ēdienkarte tikpat bagāta kā Ziemassvētkos, bet
lai augtu gari mati un lini, jāvāra
cūkas aste un pupas. Šī diena bija
pēdējā, kad vēl gāja budēļos un
“dzina Meteni”. Metenī priecājas,
līdz galva iet riņķī un kājas astoņniekā…
Ticējumi. Ja Metenī snieg un
dziļš sniegs — vasarā būs daudz sēņu un ogu. 24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā
kustoņu diena. Dzīvā radība sāk
mosties no ziemas miega. Sēklu
pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu. Ticējumi. Ja istabā lido kodes,
martā būs aukstums. Nedrīkst no
meža nest žagarus, tad čūskas nāk
tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde
(17. marts).
www.meiravietis.lv
