Aizkraukles novada dome nolēma
iesniegt projekta pieteikumu Latvijas vides aizsardzības fonda
finansējuma saņemšanai papildizpētes veikšanai Aizkrauklē,
Dzelzceļa ielā 10, kādreizējās dzelzsbetona rūpnīcas
teritorijā, kas vēsturiski piesārņota ar naftas produktiem.
Agrāk strīdējās, tagad sadarbojas
Plānots, ka papildizpētes projektu
varētu sākt īstenot šī gada maijā un pabeigt 2022. gada
februārī. Iespējamās izmaksas ir ap 140 000, tajā skaitā šogad
— 110 000 eiro, bet nākamgad — 30 000 eiro. Pašvaldības
līdzfinansējums papildizpētes projektam šogad paredzēts 20 000
eiro apmērā — šāda summa ieplānota no dabas resursu nodokļa
naudas. Projekta pieteikums jāiesniedz līdz 10. februārim.
Papildizpēti iecerēts veikt ne tikai pašvaldības, bet arī
“Latvenergo” teritorijā. Tā gan būs tikai izpēte, bet reālie
sanācijas darbi tiks plānoti pēc izpētes rezultātu iegūšanas.
Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un viņa vietnieks
Einārs Zēbergs uzsver, ka šāds lēmums tapis ilgā laikā,
sadarbojoties pašvaldībai, uzņēmumam “Latvenergo” un Valsts
vides dienestam. Tā ģenerāldirektore Elita BaklāneAnsberga 2019.
gadā bija ieradusies reģionālajā vizītē Aizkrauklē, lai
meklētu risinājumu pie spēkstacijas esošās teritorijas sanācijai
— dzelzsbetona rūpnīcas darbības laikā tā tika piesārņota ar
naftas produktiem un kā piesārņota vieta iekļauta Piesārņoto un
potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Uzskatot, ka Valsts vides
dienests ir atbildīgs par šādu vēsturiski izveidojušos
piesārņojumu likvidēšanas darbu organizāciju, viņa turēja
solījumu aktīvi rīkoties, lai piesārņojums neradītu tālākejošas
sekas Daugavai, Latvijas dabai — tika izveidota darba grupa, kurā
darbojas Valsts vides dienesta, Aizkraukles novada pašvaldības un
“Latvenergo” pārstāvji. Darba grupa veiksmīgi koordinē šīs
situācijas risināšanu. “Agrāk uzskatījām, ka esam tikai
mantinieki un par piesārņotās teritorijas sanāciju ir atbildīga
Ekonomikas ministrija. Tagad strīdēšanos par to esam atmetuši un
sadarbojoties virzāmies uz priekšu,” saka Leons Līdums.
Aizkraukles novada pašvaldība un “Latvenergo” šī gada janvārī
noslēdza sadarbības līgumu turpmākai darbībai piesārņojuma
papildizpētei, ierobežošanai un teritorijas sanācijai.
Pamazām plūst Daugavas virzienā
Atgādināsim, ka dzelzsbetona
izstrādājumu rūpnīca ap 200 metru attālumā no Daugavas darbojās
no pagājušā gadsimta 50. — 60. gadiem līdz 1994. gadam.
Teritorijā 23 300 m2 platībā atradās pazemes un virszemes naftas
produktu tvertnes, estakāde, kurtuve, un uzņēmuma likvidācijas
laikā grunts tika intensīvi piesārņota ar naftas produktiem.
1999. gadā pēc Aizkraukles pilsētas domes pasūtījuma SIA
“VentEko” veica vēsturiski piesārņotās vietas izpēti,
konstatējot, ka kopumā teritorijā atrodas 258,41 tonna naftas
produktu, tajā skaitā ne tikai aluviālajos nogulumos un dolomītos
— peldošā slāņa naftas produktu apjoms ir 76,5 tonnas, un tas
pārvietojas Daugavas upes virzienā. 2017. gadā HES teritorijā
divu urbumu rajonā tika konstatēta naftas produktu klātbūtne,
radot pieņēmumu, ka drenāžas ejā ir nonācis vēsturiskais
piesārņojums. Pašvaldība pēc tam saņēma Valsts vides dienesta
Madonas reģionālās vides pārvaldes vēstuli par papildizpētes
nepieciešamību sanācijas darbu veikšanai ar naftas produktiem
piesārņotajā teritorijā. Tajā bija rosināts piesaistīt gan
pašvaldības, gan valsts finansējumu. 2019. gadā SIA “Reģionālie
projekti” pēc Aizkraukles novada pašvaldības pasūtījuma
izstrādāja darba uzdevumu vēsturiski piesārņotās teritorijas
papildizpētei, nosakot papildizpētē veicamo darbu mērķi, apjomu,
metodes un iegūstamos rezultātus. Savukārt 2020. gada rudenī,
pārbaudot Pļaviņu HES drenāžas ejas, tika konstatēts, ka naftas
produktu piesārņojums turpina izplatību, radot ekoloģiskus
draudus, kā arī draudus HES hidrobūvju drošībai. ◆
