Eiropas Savienības fondi principā atbalsta tādu darba vietu izveidi, kas balstītos uz jaunākajām tehnoloģijām un zināšanām arī mazāk attīstītos lauku reģionos — ne tikai Rīgā. Šādu Eiropas atbalstu var saņemt pašvaldību projekti saskaņā ar reģiona inovāciju stratēģiju.
Neredzu inovāciju atbalstu savā reģionā
Vienkāršam pilsonim vai uzņēmējam Aizkraukles reģionā nav viegli saskatīt, kur būtu izklāstīti Eiropas fondu piesaistei nepieciešamie pasākumi privātu pētniecības, tehnoloģiju un attīstības investīciju veicināšanai uzņēmumos. Tāpēc uzskatu, ka jaunveidojamajam Aizkraukles novadam nevajadzētu steigties akceptēt attīstības plānus, ko nepietiekami pārdomāti gatavo pašreizējo novadu pašvaldības.
Sāksim ar to, ka Aizkraukle ietilpst Zemgales Plānošanas reģionā, bet no Eiropas fondu sadales viedokļa visa Latvija skaitās kā viens NUTS2 līmeņa reģions Eiropā. Visas valsts mērogā, protams, ir noteikti vismaz formāli virzieni inteliģentai specializācijai, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Šī būtu nozare, kurā jāveicina inovācijas: ne tikai izgudrojumi, bet to ieviešana un sekmīga aprite tirgū, dodot apgrozījumu vietējiem uzņēmējiem.
Zemgales Plānošanas reģiona miglainās ieceres
Zemgales Plānošanas reģionam ir ilgstpējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Diemžēl pagaidām šī stratēģija, šķiet, nedod priekšstatu par to, kā reģions varēs izmantot tādas Eiropas fondu prioritātes no 2021. gada kā digitālo tehnoloģiju straujāku ieviešanu un t. s. zaļo ekonomiku.
Zemgales stratēģijā tikai nosaukta inteliģenta enerģētika, bet praksē to grūti saskatīt. Pašvaldībām ir visas iespējas veicināt tādu atjaunojamo enerģiju, kas nerada slogu iedzīvotājiem. Viens variants — lai līdzīpašnieki būtu paši iedzīvotāji un lai dažādu mazo, atjaunojamo iekārtu ražoto elektrību sadalītu ar datorizēta vietējā sadales centra palīdzību. Kāpēc ne Aizkraukles novadā?
Prasību ievērošana vēl nav ne inovācija, ne attīstība
Šeit varētu piebilst, ka “zaļā ekonomika” nav tikai ogļskābās gāzes izmešu mazināšana, bet arī aprites ekonomika, kas prasa darbu labākā atkritumu savākšanā, šķirošanā, otrreizējā izmantošanā, pārstrādē un arī, lai vispār atkritumos nonāktu mazāk visādu preču nekā līdz šim.
Var jau priecāties par to, ka zināmu uzlabojumu atkritumu šķirošanā un daudzuma samazināšanā var panākt tāpēc, ka ceļas dabas resursu nodoklis. Līdz ar nemitīgu nodokļa paaugstināšanos ceļas arī iedzīvotāju rēķini, bet šādam piespiedu mehānismam nav nekāda sakara ar inovāciju stratēģiju reģionā, kas specializētos zaļās ekonomikas nozarēs. Gluži otrādi, lupatas, riepas, vecas automašīnas, pat radioaktīvie atkritumi — tas viss ar ne sevišķi caurspīdīga biznesa palīdzību gāžas iekšā Latvijā no ārzemēm jau gadu desmitiem, un ir aprakstīti gadījumi, kad, nespēdami celt maksu (jo citādi neuzvarēs pašvaldību konkursos), atkritumu apsaimniekotāji uztur nelegālus “poligonus” pat savu māju pagalmos. Gaidu ar nepacietību, ko valdība šajās dienās izspriedīs par pārāk ilgi netapušo Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021. — 2028. gadam.
Paredzu, ka būs grūti un dārgi laikā līdz 2028. gadam izpildīt daudzu Eiropas direktīvu prasības, sākot jau ar 60—70 procentu iepakojuma pārstrādi, runa ir ne tikai par plastmasu, bet arī par metālu, koku, alumīniju, stiklu, elektrisko un elektronisko atkritumu savākšanu. Šādu mērķu sasniegšanai var noderēt digitālās inovācijas, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošana dzērienu iepakojuma pieņemšanā un šķirošanā.
Pašlaik valdība vēl aizvien tikai taisās līdz 2022. gada 30. oktobrim izstrādāt aprites ekonomikas plānu. Kad tāds tiks pieņemts, dodot uzņēmējiem vajadzīgo skaidrību par biznesa iespējām, tad jau divus gadu būs ildzis jaunais Eiropas fondu periods 2021.—2027. gadam! Pa šo laiku, iespējams, jau būs arī beidzies papildu atbalsts, ko Eiropas Savienība pašlaik dala dalībvalstīm noturībai un atjaunotnei pandēmijas seku novēršanai.
Ņemsim vērā, ka no augšas komandējoša vides politika pati par sevi nav uz pētniecību balstīta inovatīva ražošana.
Sadarbība starp uzņēmējiem un pētniekiem
Sadarbība starp ražotājiem un pētniekiem Zemgalē inovāciju jomā, šķiet, pagaidām praksē notiek tikai pārtikas tehnoloģiju nozarē, un arī tad tikai, kamēr pieejami pilotprojektu vaučeri un ja Lauksaimniecības universitātes pētniekiem atliek laiks. Šī lieta vairāk izskatās kā ministriju iniciatīva ar nolūku apgūt Eiropas fondus, nevis kā pašu pašvaldību izcīnīta iespēja savu uzņēmēju izaugsmei. Vienīgais labums, ka arī dažiem Aizkraukles reģiona lauksaimniekiem ir bijusi iespēja piedalīties šajā Zemgales reģiona projektā.
Vai tiešām vienmēr jāgaida tikai mājiens ar mietu no valdības jaunu dokumentu un teorētisku prasību veidā? Vidzemes reģionā, kur daudz vairāk attīstīts optiskais internets salīdzinājumā ar Zemgales reģionu, jau tiek īstenoti tādi projekti, par kādiem Aizkraukle vēl tikai var sapņot, piemēram, Cēsu tehnoloģiju un radošo industriju klasteris. Kā nesen ziņots la.lv, Cēsis gatavojas sākt mākslīgā intelekta tehnoloģiju mūžizglītības projektu kopā ar Latvijas Universitāti un “Microsoft”, kā arī veido savu atvērto datu stratēģiju. Vienīgais jautājums — vai projekta atkarība no sadarbības ar “Microsoft” koncernu veicinās tehnoloģisko neatkarību, kas arī ir ļoti augsta prioritāte Eiropas Savienības dienaskārtībā.
Kā agrāk pietrūka Aizkrauklei digitālo inovāciju jomā?
Digitālo tehnoloģiju attīstībai vajag gan kvalificētus cilvēkus, kas neaizbrauc, gan platjoslas interneta infrastruktūru. Tikai tad var sākt runāt par pētniecību, inovāciju ieviešanu, sadarbību starp publisko un privāto sektoru projektu finansēšanai.
Jau nodeldēts izklausās salīdzinājums ar Lietuvu: Lietuva vairākus miljonus eiro atvēlēja pašvaldībām, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumus visiem, ieskaitot maznodrošinātos iedzīvotājus lauku reģionos. Par noteiktu summu tika segtas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, pirmos divus gadus dotēja arī interneta pakalpojumu. Latvijā Satiksmes ministrija tikai pēdējās nedēļās pievērsusies t. s. pēdējās jūdzes finansēšanai.
Atgriežoties pie mūsu ilustratīvā piemēra, nekur neredzu, kā Aizkraukles reģiona pašvaldības nākotnē izmantos šo iespēju attīstībai? To nedrīkst palaist garām, jo bez digitālo tehnoloģiju izmantošanas gandrīz neviena nozare tuvākajos gados vairs nebūs efektīva. Ražošanas un pārdošanas digitalizācija dažādās nozarēs ir biznesa iespēja arī digitālo pakalpojumu sniedzējiem. Aizkraukles reģionā ir lieliski cilvēki, kas visas valsts mērogā izpelnījušies ievērību ar digitālo tehnoloģiju izstrādēm, bet viņu iniciatīvas un projekti neparādās pašreizējos plānošanas dokumentos.
Secinājums par efektīvu pārvaldību
Īsā rakstā nevar apskatīt visus faktorus, kas valsts un pašvaldību politikā traucē konkurētspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai tādos Latvijas lauku reģionos kā Aizkraukle.
Celtniecības un ceļubūves lobēšana par Eiropas naudu, protams, dod īslaicīgu sildīšanas efektu vietējai ekonomikai. Savukārt ilgtermiņa ieguvums no Eiropas fondiem lielā mērā būs atkarīgs no inovāciju stratēģijas: pēc tam, kad eksperti analizē situāciju, iedzīvotāji, uzņēmēji, sabiedrība to vērtē, politiskie lēmēji apņemas nodrošināt tās izpildi un piesaistīt līdzekļus. Daudzlīmeņu pārvaldība inovāciju atbalstam darbosies tad, kad politiķi un sabiedrība gūs precīzāku ieskatu Eiropas naudas dalīšanā ministriju ķēķī un kad politiķi sāks patiešām vadīt tos procesus, kuru vadīšanai tie ir ievēlēti. Politika nav tikai pateikt: jāveicina! Politika nozīmē izcīnīt finansējumu derīgiem projektiem un panākt, lai Latvija nepaliek bez darbaspējīgiem un nodarbinātiem iedzīvotājiem. ◆
