Pirms gada rudenī turpināt peldsezonu nolēma arī skrīveriete Baiba Kauliņa. Gatavoties ziemas peldēm Baiba sāka ar auksto dušu. Pirmā ziemas sezonas pelde viņai bija oktobrī, tad laika trūkuma dēļ bija pārtraukums līdz 31. decembrim, kad kopā ar vīru aizbrauca uz Līčiem Skrīveros. Ziemas peldes kļuva par iknedēļas rituālu. Pērn Baiba bija iecienījusi gremdēšanos dīķī un ezerā, šogad ar draudzeni Gundegu Kalēju katru svētdienu iekaro Daugavas ūdeņus.
Ziemas peldes norūda, tas ir pārbaudījums, kas sniedz psiholoģisku un emocionālu atslābumu. “Gatavojoties ziemas peldēm, aukstajā dušā trenēju elpošanu. Lai aukstā ūdenī justos komfortabli, jāiemācās mierīgi elpot. “Jāpārmāca” smadzenes apvaldīt automātisko pretreakciju. Koncentrējos, apzināti elpoju, ejot aukstajā ūdenī. Skrienot ūdenī, veidojas trauksme, darot to lēnām un pareizi, varu sevi nomierināt un pārvarēt izaicinājumu. Mērcējoties ūdenī, jūtu, kā adatiņas dursta ādu, ja jūtu, ka kļūst tiešām vēsi, netēloju varoni un dodos ārā no ūdens. Pēc peldes pārņem patīkama, pacilāta sajūta. Ziemas peldes ir komplekss pasākums — rūdīšanās, emocionāla gatavošanās, prieks par paveikto. Ja no rīta esi mērcējies aukstā ūdenī, tad viss pārējais dienā notiekošais vairs nešķiet nekas traks,” stāsta Baiba Kauliņa.
Gatavojoties ziemas peldei, svarīgi neko nesarežģīt. Uz peldvietu Baiba brauc ar automašīnu, svarīgi, lai apģērbs būtu vienkāršs, viegli uzvelkams. Baibai tās ir vilnas zeķes, cepure, zābaki, kuros var “ielēkt”, un gara, silta kleita. Līdzi tēja termosā. Ieklausoties pieredzējušāku ziemas peldētāju pieredzē, Baiba uzzināja, ka, esot ūdenī, rokas vislabāk likt padusēs. Ziemas peldes aizrauj arvien vairāk cilvēku, sociālajos tīklos ir dažādas domubiedru grupas, kurās roņi iedvesmo viens otru, dalās savā pieredzē un ieteikumos.
Vienā no pēdējām peldēšanas reizēm Baibu pārsteidza ledus, ar ko Daugavā vēl nebija nācies saskarties. Skrīveriete improvizēja un ledus laušanai talkā ņēma riteņa atslēgu, kas bija mašīnā. Domubiedru grupā Baiba bija lasījusi, ka, bieži dauzot āliņģi ar cirvi, tas izslīd un pazūd tumšajā ūdenī. Lai izvairītos no šādas situācijas, instrumentu vajag piesiet pie rokas un Baiba tā arī darīja. Jārēķinās, ka ar ledu var arī saskrāpēties.
Baiba, ejot ūdenī, laiku neuzņem, bet vadās pēc sajūtām. “Var nebūt ūdenī pat minūti, galvenais ir labsajūta. Pavasarī mēģināju saskaitīt savas lielās, lēnās izelpas un ieelpas. Tās jāveic pēc iespējas lēnāk un dziļāk. Esmu pamanījusi, ka, kopš aizraujos ar ziemas peldēm, esmu norūdījusies. Uzlabojusies termoregulācija. Ziemā, no aukstuma ienākot siltumā, organismam ir stress. Mainoties gaisa temperatūrai, ķermenim katru reizi jāpielāgojas. Radinot organismu ziemas peldēs, tas veiksmīgāk tiek galā ar mazajām pārmaiņām, kas ir gaisa temperatūras maiņa, izkāpjot no mašīnas vai pēc pastaigas ieejot mājās,” stāsta skrīveriete. ◆
